Pirms eksportēs, dārzeņus iztvaicēs 0
Sākusi 1994. gadā kā neliela augļu un dārzeņu veikaliņa īpašniece Rīgā, Maskavas forštatē, ar četriem darbiniekiem, uzņēmēja Ilona Āboliņa, gadiem ritot, secināja, ka uzņēmējdarbība bez vērtības pievienošanas laukos izaugušajam dārzenim nav iespējama.
Kopš 2002. gada viņai piederošais uzņēmums sāka piedāvāt pircējiem iepakotus dārzeņus, kopš 2008. gada – mizotus un grieztus, bet patlaban, kad jaunajās ražošanas iekārtās ieguldīts miljons eiro – arī tvaicētus dārzeņus. Aptuveni 60% no produktiem piegādā lielveikaliem, bet 40% – HORECA nozarei (viesnīcām, restorāniem un kafejnīcām). Patlaban SIA “Nissi” divās ražotnēs – Rīgā un Jelgavā – nodarbina 40 darbiniekus.
Tuvojas noslēgumam nopietnas sarunas ar Skandināvijas valstu pircējiem, kas, visticamāk, pirks Latvijā audzētas un tvaicētas bietes, kartupeļus, pupiņas un citus dārzeņus. Jauno produktu eksportu uz šīm valstīm “Nissi” varētu sākt jau šā gada beigās.
Jaunais produkts – pilnīgi dabisks
I. Āboliņa teic, ka tvaicētais dārzenis saglabā 60 – 75% vitamīnu un minerālvielu un iepakots ir derīgs patērēšanai 180 dienas. “Mēs neizmantojam nekādus konservantus. Pēc iepakošanas dārzeni tvaicē, iznīcina kaitīgās baktērijas. Iepakojumā tam nepiekļūst gaiss, tāpēc tik ilgs derīguma termiņš. Pēc iepakojuma atvēršanas gan produktu vajadzētu apēst dažu dienu laikā,” ražošanas tehnoloģiju raksturo uzņēmēja.
Neapstrīdams līderis tvaicētu produktu ražošanā ir biete, kas jau nopērkama lielveikalos. Savukārt citu tvaicēto produktu pārdošanu sāks šajā rudenī.
I. Āboliņa stāsta, ka svarīgi pircējus iepazīstināt ar jaunajiem produktiem tāpēc, ka Latvijā ēdienu aizvien ierasts gatavot citādi. Tvaicētos produktus var sagatavot 2 – 15 minūšu laikā, un tas steigas laikmetā ir liels ietaupījums. “Mēs savu ražošanu orientēsim tā, lai pircējs, nopērkot divas trīs produktu vienības, varētu veselīgi paēst,” tā I. Āboliņa.
Viņa atklāj, ka puskilogramu liels dārzeņu vai kartupeļu iepakojums maksās 70 – 90 santīmus. Tas noteikti esot lētāk nekā “ātrajās ēstuvēs”, tomēr jāņem vērā – “Nissi” tvaicētie dārzeņi ir “premium” klases un daudzu Latvijas cilvēku maciņiem aizvien neatbilstošs produkts. I. Āboliņa teic, ka patlaban aptuveni 90% mizoto dārzeņu un kartupeļu pārdod Rīgā. “Lai pircējiem pārdotu drošu, atbilstoši visām sanitārajām normām ražotu produktu, tā cena nevar būt 20 – 25 santīmi par kilogramu ar piegādi. Pat ja izejvielas zagtu, kā mēs smējām, tik lēti pārdot nevar,” tā uzņēmēja par konkurenci tirgū. Viņa ar cieņu izsakās vien par SIA “Baltijas dārzeņi”, kas arī attīsta dārzeņu apstrādes biznesu un iegulda tajā lielus naudas līdzekļus. “Nissi” iecerējis tvaicēto dārzeņu biznesa īpatsvaru palielināt.
Galvenokārt Latvijas dārzeņi
“Nissi” darbojas divos virzienos – zaļumu un dārzeņu apstrādē, iepakošanā. Nedaudz fasē arī augļus un ogas. Uzņēmuma pastāvīgie dārzeņu piegādātāji ir vairāk nekā desmit Latvijas zemnieku saimniecības. I. Āboliņa teic, ka vien retais lauksaimnieks piekrīt slēgt piegāžu līgumu, tomēr šajā sezonā bez tā iztikt nevarēs. SIA “Nissi” dārzeņus parasti pērk regulāri ik mēnesi un vidēji ražo 80 – 100 tonnas gatavo produktu.
“Ja Latvijā dārzeņi vai zaļumi beidzas, tad pērkam citās valstīs audzēto ražu. Dārzeņu pārdošana vislabāk sokas laika posmā no oktobra līdz jūnijam. Tas ir laiks, kad mazdārziņos vēl nekas nav izaudzis,” tā “Nissi” īpašniece. Viņa teic, ka būtu pareizi būvēt arī dārzeņu glabātavu, lai ražu varētu pirkt rudenī, kad tā maksā vislētāk.
Tomēr šīs ieceres īstenošanai nepietiek naudas. I. Āboliņa sola pircējiem piedāvāt arī tvaicētus dārzeņus ar garšvielām.
“Mēs labprāt maksātu zemniekiem par izaudzēto ražu vairāk, tomēr nevaram to atļauties. Galvenokārt maksājam tirgus cenu. Kad ir pārprodukcija, tad lauksaimnieki mums pārdod dārzeņus lētāk nekā pašizmaksa. Par produktu piegādēm norēķināmies saskaņā ar vienošanos,” saka I. Āboliņa. Viņa teic, ka mizoto dārzeņu cenas patlaban ir zemākas nekā 2007. un 2008. gadā, tomēr mēnesī transporta izdevumiem ir jātērē Ls 3400 – par Ls 1400 vairāk nekā tolaik.
Kas neapmierina
“Nissi” īpašniece saka – patlaban viņa saprotot, ka uzņēmuma izdzīvošana dižķibeles laikā, kad daudzi pircēji bankrotēja un par piegādātajiem produktiem nenorēķinājās, esot bijis brīnums: “Mēs nevarējām kā valsts uzņēmumi vai iestādes par laikā nenomaksātajiem rēķiniem uzlikt naudas sodus. Valsts rīkojās pārāk konservatīvi. Mums neviens nedeva maksājumu rēķinu pagarinājumu.”
Viņa arī atbalsta PVN samazināšanu pārtikas produktiem un uzskata, ka uzraugošajām valsts iestādēm vajadzētu rūpīgāk pārbaudīt sanitāro nosacījumu ievērošanu ar dārzeņiem saistītajās ražotnēs un vērtēt, cik atbilstoši godīgas konkurences nosacījumiem Latvijas dārzeņu tirgū nonāk lielas produktu partijas. Uzņēmēja arī teic, ka daudz laika prasot “papīru birokrātija”, tomēr par Lauku atbalsta dienestu, kas no ES atbalsta naudas piešķīra pusi no kopējā naudas ieguldījuma, saka vien labus vārdus. Otru pusi no Ls 700 000 lielā ieguldījuma jaunajās iekārtās veido bankas aizdevums un “Nissi” īpašnieces pašas nauda.
I. Āboliņa smejot teic, ka 18 gados nopelnīto naudu aizvien ieguldot ražošanā, tāpēc neesot uzbūvējusi māju un mītot četristabu dzīvoklī, par kuru savulaik bankā ņemts hipotēku aizdevums.
Uzziņa SIA “Nissi” * Dibināta 1994. gadā. * Vienīgā īpašniece Ilona Āboliņa (pēc profesijas šuvēja tehnoloģe, ieguvusi arī augstāko juridisko izglītību Baltijas Krievu institūtā). * Nodarbojas ar dārzeņu un zaļumu iepakošanu un pārdošanu, dārzeņu mizošanu un griešanu, kā arī tvaicētu produktu pārdošanu. * Naudas apgrozījums 2010. gadā Ls 672 484, 2011. gadā Ls 629 509; peļņa 2010. gadā Ls 38 465, 2011. gadā Ls 28 538, šajā gadā iecerēts saglabāt aizvadītā gada rezultātus.
Veiksmes formula Starts * Neliels veikaliņš Rīgā, Maskavas forštatē, 1994. gadā. * 2002. gadā sāk nodarboties ar svaigu zaļumu un dārzeņu fasēšanu un piegādēm lielveikaliem.
Attīstība * 2004. gadā izveido ražotni Rīgā un 2008. gadā iegādājas ražotni Jelgavā. * 2008. gadā sāk piedāvāt tirgū mizotus un grieztus dārzeņus. * 2012. gadā ir noslēdzies investīciju process aptuveni viena miljona eiro apmērā dārzeņu pārstrādes rūpnīcā iekārtu modernizēšanai un to jaudu palielināšanai. Pusi investīciju veido uzņēmuma paša ieguldījums un ES atbalsts (kopā – 50%), otra puse ir bankas finansējums. * Ik mēnesi ražo 80 – 100 tonnas apstrādātu dārzeņu un zaļumu, ko iespējami daudz pērk no Latvijas lauksaimniekiem. * Darbinieku skaits: 40 (pa 20 darbiniekiem Rīgas un Jelgavas ražotnēs).
Nākotne * Jaunu eksporta tirgu meklēšana Skandināvijas, ES valstu un Krievijas virzienā. * Latvijas patērētāja izglītošana un tirgus daļas palielināšana Latvijā. * Orientēšanās uz dabiskiem un veselīgiem produktiem, kuru gatavošanā netiek pievienotas E vielas. |
