Pirms divām nedēļām omikrons nebija pārņēmis nevienu pilsētu, tagad – dominē visās 24
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Omikrons ir pilnībā pārņēmis Jūrmalu, Jelgavu, Valmieru, Jēkabpili un Salaspili, bet pārējo pilsētu notekūdeņos tas ir dominējošais variants. Tā “Latvijas Avīzei” atklāja bioloģijas doktors, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Dāvids Fridmanis. Vēl pirms divām nedēļām omikrons pilnībā nebija pārņēmis nevienu pilsētu, bet vairākās – Jelgavā, Jēkabpilī, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī – dominējošais paveids joprojām bija delta.
Omikrons pārsvarā pār deltu
Kā norāda Fridmanis, tad nevienā pilsētā omikrons notekūdeņos nesamazinās. Dažās pilsētās, piemēram, Ventspilī, Daugavpilī un Tukumā, ir novērojamas omikrona prevalences fluktuācijas (novirzes no normas), bet tās visas esot ar augšupejošu tendenci. Interesanti, ka, kaut gan ievērojami pieaug saslimušo skaits un omikrona pārsvars pār deltas paveidu notekūdeņos, kopumā atrastā Covid-19 daudzums notekūdeņos samazinās. Zinātnieki norāda, ka tas saistīts ar to, ka omikronam ir vieglāka slimības gaita salīdzinājumā ar deltu, attiecīgi mazāk arī vīrusa materiāla nonākot notekūdeņu sistēmās.
Kas notiek ar deltas variantu? Delta ir identificēta Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī un Tukumā, bet kopumā tās daudzums samazinās. Epidemiologi gan uzskata, ka delta tik drīz nekur nepazudīšot. Salīdzinot jaunākos datus ar divu nedēļu veciem datiem, lielākās izmaiņas notikušas Jelgavā un Jēkabpilī. Vēl pirms divām nedēļām šo pilsētu notekūdeņos dominēja delta, bet šobrīd šo pilsētu notekūdeņus pilnībā pārņēmis omikrons.
Fridmanis sacīja, ka var droši teikt, ka omikrona pieaugums notekūdeņos korelē ar saslimšanu skaita pieaugumu konkrētās pilsētās, kas pierādījies arī daudzās Eiropas un ASV pilsētās. Omikrona dominance notekūdeņos skaidri korelē arī ar kopējo saslimušo skaita pieaugumu.
Latvijā omikrona paveids īpaši strauji sāka izplatīties janvārī, tagad tam turpinot strauju izplatības pieaugumu. Tāda pati situācija novērojama arī notekūdeņu monitoringā. Visā 2021. gadā ar Covid-19 saslima apmēram 220 tūkstoši iedzīvotāju, bet 2022. gada laikā saslimuši gandrīz tikpat daudz, cik visā 2021. gadā.
“Uz īsu brīdi gan novērojām nesakritības, kas ir saistītas ar dažādo deltas vai omikrona saslimšanas norisi, bet, omikronam kļūstot par dominējošo, korelācija atjaunojās,” norāda Fridmanis. To viņš izskaidro ar to, ka omikrona saslimšanas gadījumā fēcēs tiek izdalīts mazāks vīrusa ģenētiskā materiāla daudzums nekā deltas gadījumā. Zinātnieks gan vēlreiz atgādina, ka notekūdeņi ir ļoti agresīva vide un pats vīruss tur ātri vien tiek neitralizēts, tomēr tā ģenētiskā materiāla atliekas notekūdeņos saglabājas pietiekami labi, lai varētu veikt visus minētos mērījumus.
Covid-19 vīrusa ģenētiskā materiāla monitorings notekūdeņos tiek veikts kopš pērnā gada augusta. To īsteno RTU, BIOR un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Monitoringa laikā paraugus ievāc divas reizes nedēļā. Notekūdeņus pēta vienpadsmit Latvijas pilsētās – Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, Valmierā, Jēkabpilī, Salaspilī un Tukumā.
Kā zinātnieki ievāc notekūdeņu paraugus?
Rīgas Tehniskās universitātes apmācīti paraugu ņemšanas iekārtu operatori katrā no pilsētām veic automatizētu 24 stundu kompozīta paraugu ievākšanu (iekārta 24 stundu laikā paraugu konteinerā iepilda 200 ml notekūdeņu katru stundu). Ievāktais paraugs vispirms tiek nogādāts tuvākajā BIOR paraugu testēšanas laboratorijā, kur no ~200 ml, izmantojot koncentrēšanas un attīrīšanas metodi, tiek iegūts ~20 ml notekūdeņu RNS.
Izmantojot šo ģenētiskā materiāla paraugu, BIOR speciālisti veic kopējā vīrusa ģenētiskā materiāla daudzuma noteikšanu un atlikušo paraugu nogādā uz Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, lai veiktu sekvencēšanas analīzi, tādējādi nosakot dažādās vīrusa mutācijas, pēc kurām var spriest par konkrētā varianta proporciju paraugā.
Kāpēc nepieciešams notekūdeņu monitorings?
Covid-19 vīrusa izplatības analīze notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmās sniedz papildu informāciju Slimību profilakses un kontroles centram un citām veselības iestādēm, lai varētu prognozēt un novērot vīrusa izplatības dinamiku.
Notekūdeņu monitoringā iekļauto rādītāju tendences var norādīt uz vīrusa daļiņu skaita palielināšanos vai samazināšanos notekūdeņos. Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un dažādo Covid-19 variantu izplatību pasaulē un Latvijā, vīrusa genoma sekvences monitorings notekūdeņos var arī agrīni signalizēt par bīstamo variantu izplatību vai, iespējams, jaunu variantu parādīšanos kādā no pašvaldībām vai plašākā reģionā. Monitoringa datu analīze veicina savlaicīgāku un pamatotāku lēmumu pieņemšanu Covid-19 uzraudzībā un kontrolē.
Tāpat pilsētu notekūdeņu ķīmiskā analīze sniedz noderīgu epidemioloģisko informāciju par iedzīvotāju dzīvesveida ieradumiem, sabiedrības veselību un labklājību. Notekūdeņu monitoringā balstītā epidemioloģiskā pieeja ir veiksmīgi izmantota arī narkotiku patēriņa novērtēšanai, taču to var izmantot, lai novērtētu citus ar dzīvesveidu saistītus faktorus, piemēram, alkohola un jaunu psihoaktīvo vielu patēriņa novērtēšanai.
