Pirms četriem gadiem nebūtu izredžu. Kāpēc patīk Trampa brutālā retorika? 6
Klintone vai Tramps – šodien izšķirsies, kurš būs nākamais Amerikas Savienoto Valstu prezidents. Novērotāji atzīst, ka šī kampaņa ir ļoti netipiska ASV politiskajai kultūrai. Tiek izmantota asa retorika, tajā pašā laikā ir maz sarunu par politikas saturu. Vācijas žurnāla “Der Spiegel” jaunākā numura vāku rotā kolāža, kurā abi kandidāti tērpti solīdā apģērbā, taču ir nosmērējušies ar dubļiem – to var uztvert kā metaforu visam vēlēšanu procesam. Par ASV prezidenta vēlēšanu kampaņu un noskaņām ASV sabiedrībā sarunājos ar bijušo Latvijas vēstnieku ASV Andri Razānu, kurš amatā bija no 2012. gada vasaras līdz šā gada vasarai, bet tagad turpina darbu Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā. Viņš atzīst: “Neņemos spriest par katru latviešu izcelsmes ASV pilsoni, bet Trampa komentāri par NATO nozīmi, kas robežojas ar alianses apšaubīšanu, viņam atbalstu latviešu ASV pilsoņu vairākumā neveicina.”
– Jūs Latvijas vēstnieka ASV amatā bijāt četrus gadus – vai ASV pa šiem laikiem tiešām kļuvušas citādas?
A. Razāns: – Gan jā, gan nē. Četri gadi ir pārāk īss laikposms, lai skaidri redzētu pārmaiņas. Man paveicās, jo ASV ierados 2012. gada vasarā, kad notika iepriekšējā prezidenta vēlēšanu kampaņa, tika pārvēlēts prezidents Obama. Bet iekšpolitiski neredzu lielas pārmaiņas šajos četros gados, viņa administrācija turpināja īstenot programmu. Izmaiņas ASV ārpolitikā redzēju vēlāk – 2014. gads bija robežšķirtne, kad Krievija veica Krimas nelikumīgo aneksiju un militārās aktivitātes Ukrainas austrumos. Latvijai ģeopolitiski ir sarežģīta atrašanās vieta. No vēstures zinām, ka diplomātijā ir brīži, ka ģeopolitika spēlē lielāku lomu, un tāds brīdis iestājās togad. ASV ierados ar lielu apņēmību stiprināt Latvijas un ASV ekonomiskās saites – domājām par ostām un tranzītbiznesu, darbojās Ziemeļu apgādes tīkls, tomēr, iestājoties minētajam lūzumpunktam, mans pamatdarbs bija Latvijas drošības stiprināšana un sadarbība ar ASV kā sabiedrotajiem NATO.
– Bet kā ar ASV sabiedrības noskaņojumu – vai tas ir mainījies?
– Iepriekšējās vēlēšanās starp Republikāņu partijas pārstāvjiem bija jūtams noskaņojums, ka viņi tajās zaudēs, tāpēc lielas cerības tika liktas uz nākamajām vēlēšanām. Partijai bija liels rezervistu soliņš ar jauniem un spēcīgiem politiķiem – Teds Kruss, Marko Rubio, bija arī tādi zināmi politiķi kā Džebs Bušs un citi. Tikmēr demokrātiem rezervistu soliņš bija īsāks – tolaik spilgtākā bija Hilarija Klintone, bet Bērnijs Sanderss parādījās vēlāk. Kad eksperti analizēja priekšvēlēšanu gaitu, viņi par atskaites punktu izmantoja iepriekšējo gadu loģiku, vilka paralēles ar iepriekšējām kampaņām. Pusotra gada laikā pierādījās, ka iepriekš izstrādātā loģika attiecībā uz Republikāņu partiju nestrādā, un prognozes, kuras iepriekš sniedza augstas raudzes politiskie analītiķi, izrādījās kļūdainas.
– Tad jau sanāk, ka viņi nespēja analizēt ASV notiekošos procesus, “domājot ārpus kastes” (“Think outside the box” – frazeoloģisms no angļu val.)…
– Savā ziņā jā. Kādreiz lomu spēlēja politiskā pieredze, kandidātiem pieejamais kampaņas finansējums, savstarpējās attiecības. Šoreiz viss ir citādi. Šīs vēlēšanas parāda, ka ASV notikuši iekšpolitiskie procesi, kas cilvēkiem liek izdarīt citādas politiskās izvēles. Daļa cilvēku ir neapmierināti, un atbalsts Donaldam Trampam ir kā negatīvais protests, kuru viņš akumulējis savā kampaņā. Daļai vēlētāju šobrīd ir pieprasījums tieši pēc šāda kandidāta, lai gan pirms četriem gadiem šādam netipiskam kandidātam nevarētu būt lielas izredzes. Arī Trampa izmantotā retorika, kura ir politiski tieša, ne pārāk korekta un reizēm pat brutāla, patīk daļai vēlētāju.
– Kas radījis šādu pieprasījumu?
– Pamatcēlonis ir 2008. gada finanšu krīze, kad daudzi cilvēki ASV zaudēja darbu un ienākumus, bet valsts pēc šīs krīzes nav atkopusies tik strauji, kā to gaidījuši šie cilvēki. Ņemot vērā krīzes radītās sekas, Obamas administrācija izdarīja fenomenālu darbu. Problēma ir, ka daudzi uzņēmumi izmanto iespējas investēt citās valstīs, kur ir zemākas darbaspēka izmaksas, tāpēc tiek likvidētas darba vietas ASV. Zudušās darba vietas ir grūti atjaunot, jo jādod jaunas izglītības iespējas šīs grupas bezdarbniekiem. Trampa lozungs “Mēs piespiedīsim uzņēmumus atgriezties ASV” var šķist pievilcīgs. ASV ir pieaugušas izmaksas par izglītību. Tāpat iemesls neapmierinātībai ir augstās veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas. Ja Tramps tiks ievēlēts, viņam būs jāpilda politiskie solījumi. Pabalsti un atvieglojumi būs jāsaglabā sociāli neaizsargātākajiem cilvēkiem. Sabiedrība ASV noveco, ir liela imigrācija, bet jautājums pašlaik ir par to, no kādiem līdzekļiem nākotnē tiks maksātas pensijas tā saucamajai tūkstošgadnieku paaudzei (“millenialls” – no angļu val.). Tramps pārmet demokrātiem, ka Obamas administrācijas laikā pieaudzis valsts parāds, tomēr, palūkojoties uz cienījamu ekonomistu prognozēm, ir skaidrs, ka sociālā atbalsta sistēmas uzturēšanai ASV valsts parāds pieaugs. Pēc viņu aplēsēm, tas lēnāk pieaugs, ja par prezidenti kļūs Klintone, kurai ir izstrādāta nodokļu programma un paredzēts aplikt ar lielākiem nodokļiem vienu procentu bagātāko ASV pilsoņu un uzņēmumu. Ja par prezidentu ievēl Trampu, tad valsts parāds varētu pieaugt straujāk, jo viņš plānojis lielāku brīvību tirgus ekonomikai.
– Parunāsim par Trampa kampaņas saukli “Make America great again” (“Padarīsim Ameriku atkal varenu” – no angļu val.). Pie kādas auditorijas viņš ar to vēršas, ja ekonomika ASV attīstās un arī politikā ASV joprojām ir spēcīgākās pasaulē?
– Cilvēki valsts attīstību redz dažādi, un šāds sauklis ir vērsts uz cilvēkiem, kuri nejūt ekonomikas atkopšanos, kuriem ir situsi krīze un radušās šaubas, vai ASV vairs ir “lielo iespēju zeme”, – tas ir personisks vēstījums šai cilvēku grupai. Trampa kampaņas pamatā ir negatīvs vēstījums, ka ASV valsts iestādes ir neefektīvas, nepastāv tiesiskums, tā ir nedroša vieta, to apdraud miljoniem imigrantu. Trampa kampaņa darbojas uz cilvēku fobijām un rada nedrošības sajūtu. Sociālās un ekonomiskās problēmas būs jārisina neatkarīgi no tā, kurš kļūs par prezidentu, un būtisks ir jautājums, vai Kongresā demokrāti un republikāņi spēs vienoties par nodokļu reformām, ārējā parāda palielināšanu, migrāciju. Jomas, kas paliek prezidenta kontrolē, ir ārpolitika un drošības politika. ASV pamatintereses pasaulē gan ir nemainīgas – ekonomisko saišu stiprināšana, spēcīgas investīcijas Eiropā, drošības politika. NATO ir viens no ASV ārpolitikas pamatiem. Tomēr par ASV ārpolitikas pārmaiņām varēs spriest tikai tad, kad kāds no kandidātiem būs ievēlēts un būs redzams, kāda būs viņa veidotā valdība un padomnieki.
– Kādu noskaņojumu, būdams vēstnieks, jūs novērojāt latviešu trimdas organizācijās ASV?
– Tradicionāli latviešu izcelsmes ASV pilsoņi balso par republikāņu kandidātu. Tas saistāms ar to, ka Jaltas konferencē demokrātu prezidents Franklins Delano Rūzvelts, saņēmis atbildi no Staļina, ka Baltijas valstu jautājums nav diskutējams, tālāk to arī neapsprieda. Šajā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps ar saviem izteikumiem par NATO nozīmi un nespēju noformulēt, kādas būs attiecības ar Krieviju, domājams, ietekmēja mūsu tautiešu izvēli. Neņemos spriest par katru latviešu izcelsmes ASV pilsoni, bet Trampa komentāri par NATO nozīmi, kas robežojās ar alianses apšaubīšanu, viņam atbalstu latviešu ASV pilsoņu vairākumā neveicina.
Trampa klupšanas akmens ir ārpolitika. Mūsu tautieši attiecībā uz drošības jautājumiem ir ļoti jūtīgi. Nav daudz Eiropas tautu, kas par stabilitāti pēc Otrā pasaules kara samaksājušas tik dārgu un skaudru cenu kā latvieši, lietuvieši un igauņi.
– Vērojot Trampa un Klintones vēlēšanu kampaņas, rodas priekšstats, ka ir ļoti spēcīgs pretnostatījums, kādu ASV nav pieredzējušas kopš 60. gadu prezidenta vēlēšanu kampaņām.
– Pretnostatījums šoreiz nav politisks, tas izpaužas kā neiecietīga attieksme. Nākamajam prezidentam šī neiecietība būs nopietns jautājums, kas būs jārisina. Būtiski ir, kā veidosies prezidenta un Kongresa attiecības un cik abas partijas būs gatavas ieklausīties viena otrā.
– Abi kandidāti cītīgi meklējuši viens otra skapjos “skeletus”, piemēram, Tramps pārmet Klintonei tā saucamo e-pasta skandālu, bet Klintone Trampam – ciešās saiknes ar Krieviju. Vai tā ir ierasta politiskās cīņas sastāvdaļa ASV?
– Neatceros līdzīgus gadījumus. Protams, arī iepriekšējās kampaņās pretinieki meklēja dažādus aspektus cita kandidāta dzīvē, kurus izmantot debatēs. Bet šajā kampaņā abas nometnes “skeletus” meklē nepārtraukti, turklāt tie pat netiek pārbaudīti. Tā ir šīs priekšvēlēšanu kampaņas negatīvā puse.
– Trampa kampaņas kontekstā jūtama labvēlība no Krievijas puses, tomēr nesen Jūrmalā notikušajā “Baltijas forumā” Kremlim tuvīnais liberālis Igors Jurgens izteicās par labu Klintonei, sakot – labāk pazīstama sieviete, nekā nepazīstams vīrietis…
– Iespējams, Jurgena kungam varētu būt taisnība, jo ASV prezidenta rokās ir ļoti liela vara ārpolitikā – viņš kontrolē pasaulē spēcīgāko kodolarsenālu, arī ASV konvencionālajiem spēkiem nav konkurentu. Jurgens runā par prognozējamību, jo zināt cilvēka rīcības modeļus ir svarīgi. Klintone nebūs viegls partneris Krievijai, jo viņas ārpolitika ir pazīstama – tā ir vērsta uz ciešu sadarbību ar starptautiskajām organizācijām, ko viņa uzskata par pamatelementu. Par Trampa iespējamo ārpolitiku ir grūti spriest – viņš uzsver, ka ASV viņam ir pirmajā vietā, un izskan pat pieļāvumi par dalības pārtraukšanu svarīgākajās aliansēs. Tramps domā, ka ASV ar savu militāro klātbūtni nespēj “aizlīmēt” visas pasaules problēmas. Attieksme ir: “Ja tas nav eksistenciāls jautājums ASV, tad nav ko maisīties. Ja kāda valsts lūdz militāru atbalstu ASV – lai arī šī valsts maksā.” Šādas nostādnes ir ārpolitiska noslēgšanās. Šāda pieeja iepriekš jau bijusi raksturīga daļai republikāņu, tomēr ne visai partijai.
Iepriekšējos astoņus gadus ASV bija demokrātu administrācija, kurā arī Klintonei bija būtiska loma, esot valsts sekretāres amatā, – viņa mēģināja veidot dialogu ar Krieviju. Bet tagad viss ir pretēji – ASV un Krievijas attiecībās jūtama aukstā kara elpa, un tas nav ASV politikas dēļ. Pašreizējā administrācija ir izdarījusi daudz tieši Baltijas valstu un Polijas drošības labā. Demokrātu politikai raksturīgs, ka tā ir atvērtāka un vērsta uz sadarbību, bet daļai republikāņu raksturīgs pašizolacionisms, ko šobrīd sevišķi pārmet Trampam. Latvijas interesēs nav, lai ASV pati sevi “aizslēdz ciet”. Mūsu intereses paliks nemainīgas, pasaule kļuvusi nemierīgāka, un mums ir nepieciešama skaidrība par sabiedrotajiem.
