Smēķēšana bērna klātbūtnē ir vardarbība 0
Likums nosaka arī aizliegumu smēķēt bērna klātbūtnē. Diemžēl uz ielas bieži redzam tēvus un mātes, kuri smēķē, stumjot ratiņus ar mazuli vai stāvot bērnam līdzās. Gadās arī pa kādai ģimenei, kurā vecāki bērna klātbūtnē smēķē mājoklī. Kā Rīgas pašvaldības policijai veicas ar šīs likuma normas kontroli?
Toms Sadovskis, Rīgas pašvaldības policijas (RPP) galvenais sabiedrisko attiecību speciālists, uzsver – smēķēšana bērna klātbūtnē saskaņā ar normatīvajiem aktiem uzskatāma par vardarbību pret bērnu. 2015. gadā par dažāda veida vardarbību pret bērnu sāktas 89 administratīvās lietvedības, pagājušajā gadā – 117. Bet tikai dažos no šiem gadījumiem vardarbība saistīta ar smēķēšanu bērna klātbūtnē. Biežāk šis pārkāpums noticis reizē ar citiem faktoriem, piemēram, vecāki ir tādā reibumā, ka nav spējīgi parūpēties par savu bērnu. Šajos gadījumos administratīvo lietvedību sāk pēc smagāka Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa panta – par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu, par ko likumā paredzēts līdz 140 eiro naudas sods. Gadījumos, kad policija konstatē – bērns atrodas piesmēķētā dzīvoklī –, apstākļi dzīvoklī lielākoties ir tādi, ka kārtības sargiem bērnu no ģimenes nākas šķirt.
Rīgas pašvaldības policija arī uzrauga, vai kafejnīcās, restorānos un citās vietās ievēro ar smēķēšanu saistītos ierobežojumus. Proti, Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēts sods par likuma prasībām neatbilstošu telpu (vietu) ierādīšanu smēķēšanai. Juridiskajām personām par to piemēro naudas sodu no 210 līdz 350 eiro. 2016. gadā par šo pārkāpumu sastādīti 16 protokoli, 2015. gadā – 6. Par likumā paredzēto informatīvo uzrakstu vai simbolu par smēķēšanas aizliegumu neizvietošanu iestādes vadītājam piemēro naudas sodu no 70 līdz simt 140 eiro. Gan 2016., gan 2015. gadā par šo pārkāpumu sastādīti 17 protokoli. Konkrētas izklaides vietas, kurās konstatēti pārkāpumi smēķēšanas ziņā, RPP pārstāvis gan minēt nedrīkstot.
Manuprāt, pašvaldības policijai būtu jāatrod laiks arī reidiem pa ielām, kuru laikā vecākiem, kuri smēķē bērna klātbūtnē, jāizskaidro šīs rīcības iespējamās sekas.
Kā izvairīties no pasīvās smēķēšanas:
* dzīvojot ar smēķētāju, palūdziet viņam vai viņai smēķēt ārā un paskaidrojiet, ka jums rūp sava veselība,
* lūdziet ciemiņus nesmēķēt iekštelpās, jo tās nav pilnvērtīgi izvēdināmas no tabakas dūmiem,
* neatļaujiet smēķēt mašīnā,
* pastāstiet, ka tabakas dūmi rada jums veselības problēmas – pastiprinās vai parādās alerģija, klepus, acu kairinājums,
* darbavietā cīņai pret smēķēšanu izmantojiet likumu, kas nosaka, ka aizliegts smēķēt darba vietās darba un koplietošanas telpās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai,
* informējiet kolēģus, ka darbiniekiem, kas regulāri darba vietās ir pakļauti pasīvai smēķēšanai, ir trīs reizes lielāks risks saslimt ar plaušu vēzi,
* ja darba vietā jūs tiekat pakļauts pasīvai smēķēšanai, par pārkāpumiem noteikti informējiet savu darba devēju,
* ierosiniet saviem kolēģiem rūpēties par savu un apkārtējo veselību,
* likums nosaka, ka daudzās publiskās vietās smēķēt ir aizliegts, tādēļ, ja novērojiet likuma pārkāpumus, informējiet par to atbildīgās institūcijas,
* ja atrodaties publiskā vietā, kur smēķēt ir atļauts, lūdziet apkārtējos to nedarīt jūsu tuvumā,
* informējiet līdzcilvēkus par veselības riskiem, kas rodas, bērniem ieelpojot tabakas dūmus,
* lieciet bērniem pamest telpas, ja kāds blakus smēķē.
(Informāciju sniedza Slimību profilakses un kontroles centrs)
Par smēķēšanas ierobežojumu pārkāpumiem 2016. gadā pieaugušajiem Rīgā sastādīti 129 protokoli, bērniem – 273. 2015. gadā Rīgas pašvaldības policija pieaugušajiem sastādīja 260 šādus protokolus, nepilngadīgajiem – 452.
(Rīgas pašvaldības policijas informācija)
VAI ZINI, KA:
cigarešu dūmi satur vairāk nekā 4000 ķīmisko vielu, no kurām vismaz 250 ir zināmas kā kaitīgas, un par vairāk nekā 50 vielām ir zināms, ka tās izraisa vēzi. Vienas izsmēķētas cigaretes dūmi telpā var saglabāties stundām ilgi, pat pie atvērta loga. Daudzas no kaitīgajām vielām paliek gaisā, kā arī paklājos, aizkaros un apģērbā.
Pasīvajiem smēķētājiem pastāv risks saslimt:
- ar plaušu un deguna dobuma vēzi,
- sirds slimībām,
- viņi cieš no tādām elpošanas problēmām, kā klepus, pneimonija, bronhīts un astma. Lielāks risks saslimt ar minētajām slimībām ir tieši cigarešu dūmu ietekmei pakļautajiem bērniem, jo bērnu plaušas vēl tikai attīstās un ir viegli ievainojamas. Turklāt zīdaiņi ieelpo salīdzinoši vairāk dūmu, jo viņi elpo ātrāk nekā pieaugušie.
Pasīvā smēķēšana:
- kairina elpošanas ceļus un plaušu audus, kas rada klepu un krēpas,
- smēķējot sabiedriskās ēdināšanas un izklaides vietās līdz 40% paaugstina risku saslimt ar plaušu vēzi, mājās – par 20 – 25%,
- par 40 līdz 60% pastiprina astmas simptomus,
- līdz 45% paaugstina sirds infarkta risku,
- līdz 27% paaugstina risku saslimt ar krūts vēzi,
- līdz 27% paaugstina spontānā aborta risku.
UZZIŅA
- Latvija Eiropas Savienībā smēķēšanas ziņā atrodas galvgalī – mūsu valstī smēķē aptuveni 32% iedzīvotāju.
- No smēķēšanas pasaulē katru gadu mirst aptuveni 6 miljoni cilvēku, no pasīvās smēķēšanas – 600 tūkstoši.
- Priekšlaikus nomirst katrs otrais smēķētājs, pārējie dzīvo vidēji par 14 gadiem īsāku mūžu.
- Cilvēku nogalina 30 līdz 40 miligrami nikotīna, vienā smēķēšanas reizē tiek uzņemts viens miligrams nikotīna, 3 līdz 4 miligrami izsauc sliktu dūšu, vemšanu. Bērnam nāvējoša deva ir 0,5 līdz 1 miligrams uz kilogramu svara.
