Cigarešu pārdošana nes nāvi 0
Plaušu slimību speciālists, asociētais profesors Alvils Krams arī savā dzīvesvietā piespiedu kārtā spiests ieelpot cigarešu dūmus, jo sieviete, kura dzīvo divus stāvus zemāk, ir aktīva smēķētāja. Īpaši kaitinoši tas ir vasarā, kad biežāk gribas turēt vaļā logus. Tiesa, ārsts atzīst, ka dūmos, kas no kaimiņu mitekļa ieplūst pa atvērtu logu vai ventilācijas lūku, kaitīgo vielu koncentrācija ir zemāka. Vislielāko kaitējumu līdzcilvēku veselībai cigarešu dūmi nodara, ja smēķētājs atrodas blakus – dzīvoklī, kādā sabiedriskā vietā vai mašīnā. Visnepiedodamāk, ja vecāki smēķē telpās, kurās uzturas bērni. Jo smēķēšana, līdzīgi arī cigarešu dūmu ieelpošana, paaugstina risku saslimt ar dažādiem audzējiem, visbiežāk ar plaušu, balsenes, mutes un mēles vēzi. Toksiskās un kancerogēnās vielas cigarešu dūmu sastāvā uzsūcas, veicinot arī citu orgānu vēzi. Cigarešu izdalītās vielas bojā šūnas un pat ģenētisko kodu, uzsver ārsts. Gan aktīvi, gan pasīvi smēķējot, pieaug arī sirds un citu slimību attīstības risks.
Žēl, ka Saeimā tika zaudēta cīņa par aizliegumu smēķēt personiskajā transporta līdzeklī. Ceru, ka nākotnē šis jautājums atkal tiks aktualizēts, teic profesors Krams. Dažās valstīs jau šobrīd ir pieņemta likuma norma, ka automašīnā, kurā atrodas bērns, smēķēt ir aizliegts un par to soda. Smēķējot mašīnā vai dzīvojamā telpā, smagie metāli un citas toksiskas vielas nosēžas uz mēbelēm, sēdekļiem, aizkariem, arī bērnu mīkstajām rotaļlietām. Bērns, rotaļājoties ar mīkstajām rotaļlietām un aizskarot tās ar muti, uzņem šīs toksiskās vielas.
Diemžēl Latvijā Saeima neatbalstīja arī ierosinājumu tirdzniecības vietās cigarešu paciņas novietot aizklātā vietā. Pie kases vajadzētu atrasties nevis cigaretēm, bet tikai sarakstam ar to nosaukumiem. Tas galvenokārt būtu jādara bērnu un pusaudžu dēļ – lai novērstu, ka viņi sāk smēķēt. Deviņdesmit procenti smēķētāju par tādiem kļūst, būdami nepilngadīgi. Jauniešu vidū populāras kļuvušas elektroniskās cigaretes, kuras, lai gan ir aptuveni desmit reižu mazāk kaitīgas, arī negatīvi ietekmē veselību. Veidojas atkarība, liela daļa vēlāk pāriet uz parastajām cigaretēm. Par laimi, pēdējos gados situācija Latvijā ir nedaudz uzlabojusies – pusaudžu vecumā parastās vai elektroniskās cigaretes smēķē aptuveni 25%. Kamēr cigaretes veikalos stāv visiem labi redzamā vietā, bērniem veidojas priekšstats, ka smēķēšana ir kaut kas labs un iekārojams. Taču skaidrs, ka nauda, ko nopelna cigarešu ražotāji un tirgotāji, ir milzīga. Nav noslēpums, ka šī nauda legāli un nelegāli tiek investēta, lobējot šo nozari. Lobijs šajā jomā ir milzīgs, teic dakteris Krams. Saeimas komisijā, apspriežot jautājumu par tabakas izstrādājumu novietošanu prom no cilvēku acīm, kāda šajā nozarē ieinteresēta persona paziņoja – ja lauku veikalā cigaretēm aizliktu priekšā, piemēram, aizkaru vai tās ievietotu slēgtā skapī, tas izmaksātu divus tūkstošus eiro, un tādējādi lauku veikals bankrotētu! Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve klāstīja, ka cigarešu novietošana acīm slēptā vietā sagraus cīņu ar cigarešu kontrabandu. Šie ļaudis negrib saprast, ka cigarešu pārdošana ir tirdzniecība ar nāvi, uzsver ārsts.
Nevienā pasaules valstī akcīzes nodoklis, ko iegūst no cigarešu un citu tabakas izstrādājumu pārdošanas, nespēj kompensēt tos zaudējumus veselības jomā, ko rada tabakas produktu lietošana. ASV veica pētījumu, kas apliecināja: vienas cigarešu paciņas cena ir ap 5 dolāriem, nodokļi – aptuveni 2,50 dolāri, bet zaudējumi, kas rodas no veselības aprūpei iztērētajiem līdzekļiem un darba produktivitātes zuduma – 18 dolāri uz katru paciņu.
Taču akcīzes nodoklis ir vēl jāceļ, galvenokārt, lai samazinātu cigarešu pieejamību pusaudžiem, teic asociētais profesors Krams.
