No kaimiņa dzīvokļa nāk cigarešu dūmi… Kā sevi pasargāt no pasīvās smēķēšanas 0
Vairākas reizes dienā istaba un virtuve pieplūst ar apakšējā dzīvoklī dzīvojošo, pie atvērta loga smēķējošo kaimiņu cigarešu dūmu mutuļiem – šāda realitāte manu ģimeni piemeklēja pagājušajā vasarā. Varētu teikt – nenormāla situācija! Tā nedrīkst būt! Taču pagaidām likums Latvijā neaizliedz smēķēt daudzdzīvokļu mājās pie atvērta loga un arī daudzās citās vietās.
Likums nonāk pretrunās
Smēķēt vai nesmēķēt – tā ir katra cilvēka brīva izvēle, bet, kūpinot cigareti, ejot pa ielu, sabiedriskā transporta pieturās un pie ieejas veikalos, smēķētāji nesmēķētājus pret viņu pašu gribu pakļauj pasīvajai smēķēšanai, kas organismam ar laiku var nodarīt būtisku kaitējumu, īpaši bērniem. Likums smēķētājiem šobrīd ļauj tā rīkoties. Reizēm pa ietvi līkumoju kā zaķis, lai izvairītos no dūmu ieelpošanas. Lai gan likumā “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums” (stājās spēkā 2016. gada 20. maijā) teikts: “(..) smēķētājs respektē citu cilvēku tiesības dzīvot tīrā un labvēlīgā vidē, kas nav piesārņota ar smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu dūmiem, kā arī ar elektronisko smēķēšanas ierīču tvaiku. Cilvēka tiesības elpot tīru un labvēlīgu gaisu, kas nav piesārņots ar smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu dūmiem, kā arī ar elektronisko smēķēšanas ierīču tvaiku, turklāt tiesības uz nepaaugstinātu smēķēšanas (tajā skaitā tabakas dūmu un elektronisko smēķēšanas ierīču radīta tvaika otrreizējas ieelpošanas) izraisītu slimību risku ir prioritāras salīdzinājumā ar smēķētāju ieinteresētību smēķēt”, patiesībā šie skaistie vārdi ir diezgan tālu no īstenības. Smēķētāji daudzās publiskās vietās un daudzdzīvoklu mājās smēķē netraucēti, kamēr nesmēķētāji cieš no cigarešu dūmiem.
12. Saeimas deputāts, Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs medicīnas zinātņu doktors Romualds Ražuks komentē, ka iepriekš minētajā likumā bija iecerēts ieviest svarīgu normu, kas atrisinātu šo situāciju – ja kādam nesmēķētājam traucē smēķētāja radītie cigarešu dūmi un viņš aizrāda, smēķētājam ir jāpiekāpjas un jāpārtrauc to darīt jebkurā vietā. Ja smēķētājs atsakās pārtraukt indēt līdzcilvēkus, jāizsauc Pašvaldības policija un jāpiemēro administratīvais sods. Saeima šo normu neapstiprināja, un iepriekš pieminētais likuma pants par to, ka nesmēķētāja intereses vienmēr ir pārākas par smēķētāja interesēm, palika it kā “karājoties gaisā”. Nākotnē ir jāpanāk, ka nesmēķētājiem visur vienmēr ir virsroka, uzsver deputāts. Daudzviet pasaulē, īpaši ziemeļvalstīs, šis jautājums jau ir atrisināts.
R. Ražuks pie smēķēšanas ierobežošanai veltītā likuma strādā kopš 1997. gada, kad bija deputāts Rīgas domē. Viņš atceras, ka tolaik “uzpeldēja” daudzas tā dēvētās lodžiju lietas – iedzīvotāji bieži sūdzējās par cigarešu dūmiem, kas ieplūst no kaimiņu dzīvokļiem. Tajā laikā likumā vēl neizdevās iestrādāt normu, kas to aizliedz, bet pēc vairākiem gadiem izdevās – šobrīd uz lodžijas vai balkona smēķēt ir aizliegts, ja kāds pret to pamatoti iebilst. Ņemot vērā lielās kaimiņzemes Krievijas pieredzi, kur attiecībā uz smēķēšanu ir ļoti stingra likumdošana, “Saskaņa” izvirzīja ierosinājumu neatļaut veikalos cigarešu paciņas novietot atklātā vietā. Pret to gan iebilda sīktirgotāju asociācija un ražotāji, tāpēc arī šī norma pagaidām nav ieviesta.
– Šis ir pirmais jautājums, saistīts ar smēķēšanas ierobežošanu, kas nākotnē atkārtoti jāizskata Saeimā. Domāju, agrāk vai vēlāk šo normu izdosies ieviest. Lai gan pastāv vēl citi jautājumi, saistīti ar smēķēšanu, kas nav atrisināti. Piemēram, iedzīvotāji nereti sūdzas, ka dzīvoklī ieplūst cigarešu dūmi, kas radušies, kaimiņiem smēķējot pie atvērta loga. Ar ko lodžija vai balkons šajā situācijā atšķiras no atvērta loga! Ne ar ko! – teic R. Ražuks. Viņš atzīst, ka ir apzinātas arī citas situācijas, kas prasa risinājumu. Kāda sieviete nesen ziņoja – kaimiņš, kurš dzīvo stāvu zemāk, savu tualeti pārvērtis gluži vai par cigarešu dūmu kameru. Dūmi pa ventilācijas šahtu ceļas uz augšu un izteikti piesārņo sievietes dzīvokli, turklāt šajā dzīvoklī mitinās arī bērni. Kā risināt šo un citus līdzīgus gadījumus, pagaidām nav skaidrs, jo pastāv privātīpašuma neaizskaramība.
– Stingrāku normu ieviešana attiecībā uz smēķētājiem Latvijā ir tikai laika jautājums. Uzskatu – šobrīd nesmēķētāji vēl nav pietiekami pasargāti no cigarešu dūmu kaitīgās ietekmes, – uzsver R. Ražuks. Deputāts pats nekad nav smēķējis, arī ģimenes locekļi ne. Diskomfortu R. Ražukam rada tie smēķētāji, kuri, iznākuši no savas darba vietas, kūpina cigaretes ielas malā. Uzņēmumiem būtu jāierīko speciālas vietas, kur viņi to var darīt, uzskata deputāts.
