Anrī I un Kijevas Annas precības.
Anrī I un Kijevas Annas precības.
Arhīva foto

Pirms 970 gadiem notika Francijas karaļa leģendārās laulības, par ko vēsturnieki un politiķi runā vēl šodien 15

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Pirms 970 gadiem Reimsas Dievmātes katedrālē tika slēgta viena no leģendārākajām viduslaiku perioda laulībām, kas vēl mūsdienās ieintriģē vēsturnieku un zināmā mērā arī politiķu prātus. Francijas karalis Anrī I apprecēja no Rjuriku dzimtas nākušā Kijevas lielkņaza Jaroslava Gudrā un viņa sievas Zviedrijas Ingegerdas (Zviedrijas valdnieka Ūlofa Klēpja karaļa meitas) meitu Kijevas Annu.

Tajā pašā dienā aptuveni 20 gadus veco Annu kā 43 gadu vecā Anrī I dzīvesbiedri kronēja par karalieni, kam sekoja nedēļu ilgi svētki. Ņemot vērā attālumus, karaļa izvēle varēja šķist neparasta, taču Jaroslavs Gudrais politisku apsvērumu dēļ jau pirms tam bija izprecinājis savas meitas vairākiem Eiropas dižciltīgajiem nolūkā mazināt Bizantijas ietekmi uz Kijevas valsti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc pirmās sievas nāves Anrī I ilgu laiku nebija spējis Rietumeiropas karaļnamos atrast piemērotu sievu, kas attāli nebūtu viņa Kapetingu dzimtas asinsradiniece.

Uzskata, ka karaļa sūtņi Kijevā uz precību sarunām ieradās 1049. gadā. Annu novērtēja kā ideālu partiju – no laba nama, izglītota, pietiekami jauna, lai nodrošinātu vairākus pēcnācējus, turklāt laulība nesolīja īpašumtiesību sarežģījumus nākotnē – Francijai un Kijevas lielkņazistei nebija savstarpēju teritoriālo pretenziju.

Kijevas Anna patiesi izrādījās gudra un spējīga. Laulībā piedzima trīs dēli, un pēc Anrī I nāves viņa gadu kā karaliene māte faktiski vadīja valsti, līdz tika nobīdīta malā pēc skandalozām otrajām laulībām ar Valuā grāfu Rūdolfu III, kurš viņā bija iemīlējies.

No galma pilnībā viņu neizstūma, taču valsts dzīvē Anna vairs nepiedalījās. Uzskata, ka leģendārā sieviete nomira 1075. gadā.

Francijas vēsturē viņu vērtē pozitīvi, savukārt mūsdienu Ukrainā viņa ir viens no nacionālajiem simboliem. Tiesa, starp ukraiņiem un krieviem notiek strīdi, kā viņu pareizāk saukt – par Kijevas Annu vai Krievu Annu, jo hronikās sastopami abi varianti.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.