Pirms 810 gadiem bīskaps Alberts gotlandiešiem dāvāja “brīvas rokas” Rīgā 5
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 810 gadiem bīskaps Alberts dāvāja Rīgai tās pirmo tirdzniecības privilēģiju, saskaņā ar kuru Gotlandes tirgotājiem nebija jāmaksā muitas nodeva, ievedot vai izvedot preci no Rīgas.
Tiem deva arī citas priekšrocības, piemēram, gotlandieši saglabāja tiesības uz avarējušajiem kuģiem un tajos esošajām mantām, kas citos apstākļos varēja kļūt par piekrastes saimnieka guvumu.
Dokuments atbrīvoja tirgotājus no vairākiem tolaik ierastiem strīdu izšķiršanas veidiem – pārbaudes ar karstu dzelzi un tiesas divkaujas.
Tā sauktā Alberta privilēģija bija būtisks solis, lai Rīga uzplauktu kā svarīga tirdzniecības pilsēta austrumu–rietumu tirdzniecības ceļā.
Priekšrocību došana no Gotlandes un tās galvaspilsētas Visbijas nākušajiem bija loģiska.
Visbija vēl pirms krustnešu ienākšanas reģionā Baltijas jūras austrumkrasta tautām bija tuvākais un nozīmīgākais tirdzniecības centrs.
Kā norāda vēsturnieki, gotlandieši bija aktīvi krusta karu Baltijā atbalstītāji un bīskapa Alberta pasākumu sponsori.
Tāpēc tie vēlējās pēc iespējas brīvas rokas Daugavas ūdensceļa tirdzniecībā ar Smoļenskas un Polockas kņazistēm.
Turklāt ne viens vien bruņinieks ordeņbrālis, kas apmetās Rīgā, bija nācis no Gotlandes.
Alberta privilēģija citstarp ir senākais dokuments, kurā pieminēta Rīgas nauda, – tajā atzīmēts, ka Rīgā kaltajiem feniņiem jābūt tādā pašā vērtībā kā Gotlandes feniņiem, taču citādas formas.
