Pirms 40 gadiem Rietumi zaudēja Irānu 0
Islāma revolūcija Irānā – tās gaitā 1979. gada 16. janvārī Irānas kronētais valdnieks šahs Mohammads Rezā Pehlevī bija spiests doties trimdā, 1. februārī Irānā no 15 gadu trimdas atgriezās harismātiskais ajatolla (šiītu islāma garīdzniecības virsgans) Homeinī, 11. februārī armija pasludināja savu neitralitāti un revolūcija faktiski uzvarēja, kamēr 1. aprīlī Irāna tika pasludināta par Islāma republiku – tas kopumā bija lūzums pasaules ģeopolitiskajā izkārtojumā, notika paradigmu maiņa, kuru savas nozīmes un ietekmes ziņā pārspēja, šķiet, tikai PSRS sabrukums un komunistisko režīmu gals Viduseiropā un Austrumeiropā.
Īsi un nesaudzīgi: pirms 40 gadiem Rietumi zaudēja Irānu. Šahs Mohammads Rezā Pehlevī bija pārliecināts antikomunists un lūkoja, var teikt, konsekventi “vesternizēt” – rietumnieciskot savu valsti, vājināt šiītu garīdzniecības ietekmi (te viņš stipri pārrēķinājās) un kļūt par ASV ietekmes galveno sviru visā reģionā.
ASV vēstniecība Teherānā apgādāja šaha režīmu ar militāriem, ekonomiskiem, stratēģiskiem padomniekiem, un šajā ziņā daudz neatpalika arī Izraēlas vēstniecība, jo jūdu valsts dibinātājs Ben-Gurions lūkoja sabiedroties ar reģiona “nearābu” valstīm – Irānu un Turciju (kur tajā laikā noteikšana bija sekulārajiem Ataturka republikāņu parijas politiķiem).
Šahs gribēja visnotaļ modernizēt savu valsti, modināt interesi par Eiropas civilizāciju un kultūru.
Retrospektīvi redzam, cik liktenīgs šaham bija viņa nolūks glorificēt seno, pirmsislāma Persiju, “āriju” mantojumu (ne jau nacistu rasu teorijas ziņā, bet lingvistiski, indoeiropeisko valodu sakne). Lielu nemieru tautas masās izraisīja šaha galma un viņam pietuvināta virsslāņa izšķērdība. 1971. gada oktobrī tika organizētas grandiozas svinības, atzīmējot 2500 gadus kopš valdnieka Kīra (Cyrus) Lielā Persu impērijas dibināšanas. Senās Persepoles drupu pavēnī pacēlās vesela greznu telšu pilsēta, un tika ielūgti karaļi, prezidenti, premjeri no visas pasaules.
Šahs nebija nekāds lielais demokrāts, un viņa slepenpolicija SAVAK represēja un bieži vien spīdzināja disidentus (iekavās atzīmēsim, ka Islāma republikas specdienesti ir vēl daudz nežēlīgāki).
Kā jau teikts, šaha režīms tika gāzts, un nu jau 40 gadus ne tikai Rietumus, bet arī Ēģipti, Saūda Arābiju un tās arābu valstis, kur vairākums islāmticīgo pieder sunnītu virzienam, nopietni satrauc unikālā teokrātija, kur vara un noteikšana ir augstākajai šiītu garīdzniecībai un faktiskais valsts vadītājs ir ajatollas Homeini “māceklis” ajatolla Hameneji, kura norādījumi ir obligāti gan vēlētajam prezidentam Rouhani, gan citiem administrācijas darbiniekiem. Šiītu virziena islāmiskā ideoloģija ir šīs valsts politikas pamats, un mērķis ir padarīt Irānu par noteicošo faktoru visā Tuvo Austrumu reģionā. Galvenie šis savdabīgas teokrātijas ienaidnieki ir “lielais sātans” – Savienotas Valstis un “mazais sātans” – nīstais “cioniskais veidojums” Izraēla, kurai “jāpazūd no zemes virsas”.
Šiītu teologi visā nopietnībā tic, ka reiz pamodīsies (nez kur pazudušais) “slēptais imāms” Mahdi, kurš tādā kā pastardienā spriedīs tiesu un pazudinās visus atkritējus, ķecerus un velna kalpus.
Līdz šim nezināmam brīdim esot jādara viss, lai to tuvinātu, jātur gatavībā iespēja raidīt ballistiskas raķetes ar kodolgalviņām. Ar to nu ir jārēķinās.
