Rietumfranku valsts karalis Kārlis II Plikgalvis un Austrumfranku valsts valdnieks Ludvigs II Vācietis deva tā saukto Strasbūras zvērestu, kas ir senākais līdz mūsu dienām saglabātais dokuments, kurā atrodama vecfranču jeb romāņu valoda.

Lasītākie

Kokteilis

“Viņa uzvārds sākas ar burtu “B”, un viņš deva rīkojumu…” izskan jaunas spekulācijas par iesaistītajiem Timmas bojāejā

“Ja jūs uzpildāt degvielu šādā veidā, jūs esat idiots!” Eksperts ceļ trauksmi, mudinot autovadītājus izvairīties no plaši izplatītas kļūdas degvielas uzpildes stacijās

Receptes

Tu tos ēdi zaļus/svaigus? Tā vairāk nedari! 5 dārzeņi, kuri pirms ēšanas jānovāra

Lasīt citas ziņas

Šī apstākļa dēļ 14. februāri dažkārt dēvē par franču valodas dzimšanas dienu. Rietumeiropas viduslaiku vēsturē plaši pazīstamā Strasbūras zvēresta otrā daļa ir rakstīta senaugšvācu valodā. Šajā dokumentā nākamās Francijas un Vācijas karaļi solīja sadarboties.

«LA» raksta vēsturi

2002. gada 14. februārī “Lauku Avīze” raksta: Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pēc atgriešanās no sarunām Vašingtonā: “Dažs labs no Amerikas senatoriem, kas vēl pagājušajā gadā nebija pārliecināts, vai Baltijas valstis jāiekļauj nākamajā NATO paplašināšanas kārtā, savas domas ir mainījis. Atbalstītāju pulks ir krietni paplašinājies. Taču darbam ir jāturpinās. Tā ir politiska cīņa, ir jāpārliecina liels skaits cilvēku, sevišķi senatori.”