Pirms 110 gadiem Rīgā atklāja divas unikālas būves 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 110 gadiem Rīgas Pārdaugavā atklāja divas daudzējādā ziņā svarīgas būves – Mazās Altonavas ielas viaduktu pār Rīgas–Tukuma dzelzceļu un Torņakalna ielas pārvadu vietā, kur no Tukuma līnijas nodalās sliedes uz Jelgavu.
Abu būvē tika izmantots dzelzs un betons, turklāt tā laika avīzes apgalvoja, ka 28,5 metrus garais arkveida Altonavas ielas tilts liets tikai no betona un šajā ziņā bija garākais Krievijas impērijā, kamēr Torņakalna tilts ir klasiska dzelzsbetona konstrukcija.
20. gadsimtā dzelzsbetons skaitījās absolūti novatorisks materiāls.
Ar celtniecību nodarbojās Vācijas firma “Weiß und Freitag”. Kā konstruktors un celtniecības darbu vadītājs uzstājās būvinženieris Johans Knolls.
Pārdaugavas jūgendstila formas viadukti bija starp pirmajām dzelzsbetona tiltu būvēm visā impērijā. Rīgā minētais materiāls līdz tam bija izmēģināts vien dažu ēku celtniecībā. Ne velti 1909. gadā, pārvadiem topot, turp ekskursijā veda Rīgas Politehnikuma inženierfakultātes studentus.
Visi atzina, ka dzelzsbetons kā materiāls ir dārgs – vairāk nekā divas reizes dārgāks, nekā ja laidumu būvētu no koka, taču vienlaikus tika arī atzīts, ka jaunās tehnoloģijas būves sanāk nesalīdzināmi izturīgākas un tās nevajag jau pēc 10–15 gadiem atkal atjaunot.
Betonam cietējot, tiltu izturība tikai pieauga. Tā laika sabiedrība viaduktu uzbūvēšanu uzņēma ļoti pozitīvi, jo abas konstrukcijas nozīmīgi atviegloja dzelzceļa šķērsošanu, kas bija īpaši svarīgi vasarās, vilcienu satiksmei kļūstot biežākai. Diemžēl šobrīd abu kultūrvēsturisko objektu tālākais liktenis ir stipri neskaidrs, jo tie atrodas “Rail Baltica” izbūves zonā.
