Pirms 100 gadiem noslēgtais miera līgums ar Osmaņu impēriju izraisīja karu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Parīzes priekšpilsētā Sevrā tika parakstīts viens no līgumiem, kas noslēdza Pirmo pasaules karu – miera līgums starp Rietumu sabiedrotajām valstīm un karu zaudējušo ķeizariskās Vācijas sabiedroto Osmaņu impēriju.
Šis līgums noteica realitātē jau izirušās Osmaņu impērijas sadalīšanu un samazināšanu līdz tagadējām Turcijas robežām. Turki zaudēja Palestīnu, kas pārgāja britu pārvaldē, Sīriju un Libānu, kas piekrita Francijai.
Eiropas kontinentā vairākas teritorijas ieguva Grieķija un Itālijas protektorātā esošā Albānija. Armēnija tika atzīta par neatkarīgu valsti. Par neatkarīgu atzina arī Hidžazas valsti, kas bija tagadējās Saūda Arābijas priekštece.
Perspektīvā tāpat bija paredzēta Kurdistānas valsts. Saskaņā ar Sevras vienošanos no bijušās Osmaņu impērijas atlika vien desmitā daļa agrākās teritorijas.
Daudziem Turcijā tas nebija pieņemami, īpaši jau Grieķijas okupācijas armijas klātbūtne Mazāzijas pussalā un galvaspilsētas Konstantinopoles (Stambulas) okupēšana, ko veica sabiedroto karaspēks.
Miers tika uzskatīts par pazemojošu, par tādu, kas padara turku valsti par “koloniju”.
Šī iemesla dēļ jau pavasarī Ankarā bija izveidota Kemala Ataturka valdība, kura nostājās opozīcijā sultāna Mehmeta VI varai. Tā sauktie jaunturki atteicās ratificēt Sevras līgumu, un tas juridiski nekad nestājās spēkā.
1921. gadā ar jaunu sparu uzliesmoja līdz tam gruzdējušais Turcijas–Grieķijas karš.
Tas ritēja Turcijas teritorijā, noslēdzās ar grieķu sagrāvi un izcēlās ar nežēlību pret civiliedzīvotājiem, tostarp ar Mazāzijas grieķu civiliedzīvotāju masveida slepkavošanu, ko, izgāžot dusmas, paveica turki.
Lai fiksētu reālo situāciju, sabiedrotie 1923. gada 24. jūlijā slēdza jaunu miera līgumu, šoreiz jau ar Ataturka valdību. Tā sauktais Lozannas miers nomainīja neefektivitāti parādījušo Sevras līgumu.
