Pirms 100 gadiem Latvijā sāka atgriezties latviešu karagūstekņi 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem saskaņā ar Latvijas un Padomju Krievijas miera līgumu Latvijā sāka atgriezties latviešu karagūstekņi, kas bija krituši lielinieku gūstā Neatkarības kara laikā, lielākoties 1920. gada janvāra kaujās Latgalē. Pirmajā grupā bija 20 atbrīvoto.
Lielinieki viņus bija turējuši ieslodzījumā Veļikije Luku apkaimē. Prese atzīmēja, ka cilvēki “ļoti novārguši, daudz pārcietuši”. “Jaunākās Ziņas” par viņu gūsta gaitām rakstīja: “Nopratinot kareivji spīdzināti un sisti. Kareivim Štolceram jautāts, vai strādnieki Latvijā gaidot komunistus.
Pēc atbildes “nē” kāds komisārs pārsitis viņam ar nagaiku galvu. Vislielākās ciešanas kareivji pārdzīvojuši gūstekņu nometnēs, kur sūtīti smagos darbos. Dienā dota pusmārciņa maizes (ap 200 gr), 6 zolotņiki (ap 30 gr) putraimu un 12 zolotņiku (ap 50 gr) siļķu. Maksāti 16 rubļi padomju naudā kā “dienas nauda”.
Aiz bada viņi pēdējā laikā nevarēja pacelt pat divus ķieģeļus. Kožuhovas nometnē nometināts vairums virsnieku, Androņjevas nometnē ievietoti arī krievu aristokrāti, piemēram, Maskavas miljonārs Morozovs, ģenerāļa Judeniča māsa, Rasputina mīļākā baronese Ostenzakena, Argentīnas konsuls un vairāki franču fabrikanti. Nometnes apsargi kirgīzi un tatāri, kuri bieži situši gūstekņus šauteņu resgaļiem.
Saņemot gūstā, kareivjiem atņemtas drēbes un nauda. Nometnēs tīfs prasījis daudz upuru (..). Starp latvju kareivjiem vesta visplašākā aģitācija, izplatīta komunistu literatūra un piesolītas labas vietas sarkanā armijā, bet bez panākumiem. Nometnēs atrodas arī daži latvju sarkanarmieši, kuri visai vēlas braukt uz Latviju.
Kā protestu pret patvarībām kareivji pieteikuši bada streiku, pēc kam apstākļi mazliet uzlabojušies. 18. novembrī komunisti sagaidījuši sacelšanos, nometnes aplenktas un vairāki virsnieki nezin kur aizvesti. Saslimis kāds Dommels, nomiris 2. augustā Aleksandrs Pētersons no Bolviem.”
