Ko rakstīja avīzes pirms 100 gadiem – 1916. gada 4. novembrī 0
“Dzimtenes Vēstnesis”
Oliņa. Valmieras muižas Oliņas mežā kāds mežsargs redzējis vairākus vilkus. Vecmājas rentniekam Krūmiņam no ganības aiznestas 2 aitas. Tā kā tagad nevar pēdu dzīt, nevar sarīkot medības, vilki var dzīvot netraucēti. Domājams, ka tie ieklīduši no Iekškrievijas.
“Līdums”
Pilsētas galvas biedra vēlēšanas. Kārtējā pilsētas domes sēdē pirmdien, 7. novembrī, starp citu uz dienas kārtības stāv Rīgas pilsētas galvas biedra vēlēšanas fon Krāmera vietā, kuru iekšlietu ministrija, kā zināms, neapstiprināja. Vācieši slēpj savu kandidātu. Dzird, ka nebūšot ne krievs, ne latviets, bet pašu cilvēks.
Soļi pret cenu sacēlājiem. 1. novembrī kāds kroņa aptiekas pārvaldnieks Valkas grāmatu un rakstāmu lietu tirgotavā “Postimees” nopircis burtnīcu (kladi), kurai uz vāka vienā stūrī bijusi atzīmēta pārdošanas cena 15 kapeikas. Neskatoties uz to, veikala vadītājs Jēkabs Lepiks par minēto burtnīcu prasījis 45 kapeikas. Aptiekas pārvaldniekam burtnīca bijusi vajadzīga un tādējādi bijis spiests maksāt trīskārtīgu cenu, bet par gadījumu viņš ziņojis policijai, par ko sastādīts protokols un lieta nodota izmeklēšanas tiesnesim. Īsā laikā Valkā šāds otrais gadījums, kur tirgoņi uz kara ierēdņu prasījumu tiek saukti pēc jaunā likuma pie atbildības par ārkārtīgu plēšanu, bet vietējie iedzīvotāji tikai maksā, cik tirgonis prasa, izdodami pēdējo kapeiciņu un tā pildīdami tirgoņu milzīgās kabatas.
“Jaunais Vārds”
Pēterpils Jaunais latviešu teātris 30. oktobrī izrādīja Golsvorta “Sudraba maks” A. Amtmaņa-Briedīša režijā. Luga moderna. Dž. Golsverts skaitās pie tiem rakstniekiem Anglijā, kas ieguvis sevišķi strādnieku aprindās lielu piekrišanu. Luga pazīstama jau no Jaunā teātra izrādēm Rīgā. Mūsu apstākļi nebūs tik identiski. Dž. Golsverts attēlo Džona Bartvika lomā omulīgu fabrikantu un atrisina Džona attiecības pret fabrikantu, tomēr daudz vietu lugā, ko var stipri attiecināt uz mūsu dzīvi. Džons Bartviks (A. Miķelsons) izveda savu lomu itin apmierinoši. Amt. Briedītis bija rūpīgi sagatavojis Džonu. K. Ozolkāja tēloja fabrikanta dēlu Džeku itin veikli. Berta Rūmniek spēlēja Sedona kundzi kā parasts labi. Veikli izrādīja Džona kundzi arī Lilija Ērika, bet ļoti pikanti Anta Klint nospēlēja savu lomu – nepazīstamo dāmu, ar ko Džeks Bartviks bija kādā vakarā iepazinies.
