Ko rakstīja avīzes pirms 100 gadiem – 1916. gada 30. septembrī 0
“Baltija”
Sievietes vienpusīga audzināšana. Latviešu Izglītības biedrības biedreņu komiteja sēdē 20. sept. pārrunāja D. Niedres jkdzes apcerējumu par “Sievietes vienpusīgo audzināšanu” sakarā ar dienas laikrakstos ievietotiem rakstiem par latvju sievietes vērtības mazināšanos, atsvešinoties no ģimenes un viņas tiešajiem pienākumiem. Referente uzskata to, starp citu, kā sekas no vienpusīgas audzināšanas ne tikai skolā, bet arī ģimenē un lai tās pēc iespējas mazinātu, ieteic vidējo sieviešu mācības iestāžu programmā uzņemt mājturības mācību, paplašināt pedagoģikas un higiēnas mācību apmērus, piemērot rokdarbu stundas tieši praktiskās dzīves vajadzībām un piekopt amatniecību. Bez tam ģimenei jāmodina sievietē darba mīlestība un noteikti jācīnās ar pārmērīgo greznības kāri.
“Līdums”
Incidents universitātē. Kādā no beidzamām lekcijām Jurjevas universitātes medicīnas fakultātē profesors Ignatovskis aizķēris jautājumu par locekļu maitāšanu, lai izvairītos no iesaukšanas kara dienestā.
“Jaunais Vārds”
Bolvi. Ķīniešu strādnieki. Šejienes mežos pie malkas ciršanas nodarbina daudz ķīniešu. Šis darba spēks diezgan dažāds un daudzos gadījumos atgādina mums pazīstamos vācu kolonistus. Reizēm redz vienu zāģi velkam 4 cilvēkus, kamēr drusku purvainākās vietās neviens neiet. Darba alga tādēļ arī ļoti dažāda, sākot no 50 r. mēnesī pie viņu pašu uztura. Sevišķi kāri viņi uz rīsu, bet to piegādāt nenākas tik viegli un tas dārgs. Kas attiecas uz citu ēdamo, tad jāliecina, ka viņu garša nav izlutināta un tie ēd visu, kas ķeras pie rokas. Kad vairākiem mežu iedzīvotājiem pēdējā laikā pazūd suņi, tad skaitās, ka arī to gaļa nākot uz ķīniešu pusdienu galda.
Jūlijā no Rīgas uz Orlu administratīvā kārtā kā politiski neuzticama izsūtīta Alvīne R., braukdama ar saviem līdzekļiem trešās klases vagonā, no visa pārciestā un vagona smacīgā gaisa netālu no Pleskavas paģībusi. Pleskavas stacijā R. apskatījis kāds ārsts, no kurienes viņa aizvesta uz policiju, bet no policijas ir vesta uz “slimnīcu” atpūsties. Nevarēdama saprast “slimnīcas” savādo troksni un kārtību, R. griezusies pēc paskaidrojuma, kur viņa atrodoties. Izrādījās, ka R. ievietota Čerņevicu vājprātīgo iestādē, kura atrodas netālu no Pleskavas. Tā kā R. no šīs iestādes nav izlaista bez kāda tuvinieka vai pazīstama paraksta, kas viņu saņem, tad nelīdzējis ne R. lūgšanās, ne protesti, lai viņu laiž uz izsūtīšanas vietu. Tagad R. izbēgusi no vājprātīgo iestādes un caur policiju grib dabūt savas drēbes, naudu un dokumentus, lai brauktu uz izsūtīšanas vietu – Orlu.
