Par ko rakstīja avīzes pirms 100 gadiem – 1916. gada 9. septembrī 0
“Jaunais Vārds”
Starpgadījums “Miniatur” teātrī. 3. septembrī “Miniatur” teātrī izrādīja ludziņu “Salome”. Ludziņā iznāca uz skatuves dejotāja, kura turēja rokā bļodu ar Jāņa Kristītāja galvas nobildējumu. Rīgas policijmeistars, palkavnieks M. D. Feļičkins, kas atradās izrādē, tūliņ pavēlēja izrādi pārtraukt. Teātra direktoru V. Iršik-Rauu sauc pie atbildības par svētuma zaimošanas pielaišanu. Visiem antrepneriem par jaunu vajadzēja dot parakstu, ka šie izpildīs š.g. 19. martā izdoto policijas departamenta apkārtrakstu, kas aizliedz teātra izrādēs lietot nobildējumus, kuri aizķer reliģiskas jūtas.
Ielu apgaismošana, kā zināms, atjaunota vienīgi pilsētas centrā uz tām ielām, uz kurām ir ierīkotas gāzes un elektrības laternes. Turpretim nomaļu ielas, kuras parasti apgaismoja ar petrolejas lampām, joprojām paliek neapgaismotas.
Zirgu gaļu liellopu gaļas vietā vairākas mazturīgākas ģimenes jau sākušas lietot Pārdaugavā, bet, pieprasījumam pēc zirgu gaļas pieaugot, arī cenas esot stipri saskrūvētas, tā ka gandrīz jau līdzinoties vērša gaļas cenām.
“Dzimtenes Vēstnesis”
28. augustā Iršu kolonijā savā sētā nr. 64 nonāvēts zemnieks Kazimirs Kirpluks. Slepkavība notikusi šādos apstākļos. Naktī uz 28. augustu Kirpluka mājas dārzā bij iezagušies četri nepazīstami vīrieši ābolus zagt. Dārzā atradās nelaiķa sieva, kura katru nakti sargāja ābolus. Nezināmie ļaundari, viņu pamanījuši, sāka apmētāt viņu sprunguļiem un aizdzina. Izdzirdis troksni, iznāca pats Kirpluks un sāka ar nepazīstamiem bārties. Pēc kāda laika viņš ienāca istabā un teica, ka ābolu zagļus izdzinis no dārza. Kad sieva nolikās gulēt, Kirpluks vēl izgāja dārzā, kur viņu ap pulksten 5 rītā atrada noslepkavotu. Mironi apskatot, izrādījās, ka viņš nonāvēts ar asu akmeni vai kādu smagu ieroci. Nelaiķis bij mierīgs un saticīgs cilvēks, viņš nebij bagāts un arī ienaidnieku viņam nebija. Kā liekas, viņu nejauši nonāvējis kāds no nepazīstamiem ābolu zagļiem.
“Dzimtenes Ziņas”
No Valtaiķiem (Aizputes apriņķī). Kopš krievu atkāpšanās, kuri mācītāju Šulcu aizveda sev līdz, vietējā draudze palikusi bez dvēseļu gana un bez garīgas apkopšanas, jo apkārtnes mācītājiem nebij iespējams nomaļus esošo draudzi apkalpot. Tagad evaņģēliskā luterāņu konsistorija šo trūkumu novērsusi, ieceldama savā laikā no krieviem tirdīto, bijušo Džūkstes mācītāju Vilpertu par Valtaiķu mācītāja vietas izpildītāju. Mācītājs Šulcs, kas Maskavā deviņus mēnešus noturēts izmeklēšanas cietumā, beigās atzīts par nevainīgu un tam atļauts izpildīt dvēseļu gana pienākumus Simbirskā.
