Par ko rakstīja avīzes pirms 100 gadiem – 1916. gada 2. septembrī 1
“Jaunais Vārds”
Rūjene. Šejienes tirdzniecības skolā ievests kara sports. Drīzumā sagaidāmas arī koka flintes. Pie sporta piedalās skolnieki, kas 15 gadus veci.
Še vēl daudz māņticīgu cilvēku, kas nododas visādiem “brīnumu ārstiem”, pūšļotājiem, zīlniekiem un citiem “pareģiem”. Kā zīlniece sevišķi populāra kāda B. Tagad, kara laikā, viņai īsts pļaujas laiks. Pacienti nāk no malu malām. Kā pūšļotājs populārs kāds L. un C. Arī kāds saimnieks K. nodarbojas kā pūšļotājs. Īstie ārsti dārgi, tāpēc ļaudis apmeklē pūšļotājus. Kāds bijušais skroderis un misionārs G. arī tagad uzdodas par ārstu. Viņš lētāks par mācītiem ārstiem, tāpēc pacientu netrūkst. Ārste Klāra Hibšman drīzumā aizies uz Rīgu. Viņai pacientu netrūka. Tagad nu še nebūs nevienas ārstes sievietes. Še trūkst arī veterinārārsta. Bijušais M. jau vairāk kā gadu kopš iesaukts kara dienestā.
“Dzimtenes Vēstnesis”
Noziedznieku atklāšana. Slepenpolicija atklājusi šinīs dienās Rīgā afēristu bandu, kura nodarbojusies ar dažādu personu atsvabināšanu no kara dienesta un arī bēgļu paglābšanu. Bandas priekšgalā atradies kāds Mendels Vols, Mogiļevas pilsonis, 26 gadus vecs. Kad slepenpolicija nonākusi viņa dzīvoklī, Vols izmetis pa logu trīs uz gadu izrakstītas pases un vienu pases grāmatiņu. Vols ar saviem biedriem nodarbojušies lielā mērā ar pasu iztīrīšanu no ierakstiem ķīmiskā ceļā. Viens no Vola galveniem palīgiem Rīgā bijis Izaks Libermans, 23 gadus vecs, kurš 1914. gadā iesaukts kara dienestā, bet izbēdzis no Grīvas, pie Daugavpils. Otrs palīgs bijis kāds Konuševskis, pēc amata burtlicis. Un tā vēl daudzi citi.
“Līdums”
Latviešu teātrs Rīgā arvien vēl neuzsāk savu darbību, kaut gan sezonas laiks jau pienācis. Atļauju dabūjušas abas trupas, interim-teātra un Koškina vadītā, kas tagad dēvēsies par “Komediju”. Kavēkļus rada vēl telpu pieņemšanas novilcināšana, bet Koškina trupai vēl trūkst arī spēku, jo daži, kas no Pēterpils bij vēlējušies pārnākt uz Rīgu, palika atkal tur, tā kā Jaunais Pēterpils teātrs uzsāk darboties.
“Dzimtenes Ziņas”
Noteikums, kā jāizturas, automobiļiem tuvojoties uz lielceļa. Daudzkārt tiek novērots, ka laucenieki, automobilim tuvojoties, zirgiem galvas apklāj ar deķi jeb kā citādi tiem mēģina acis aizsiet. Šāda rīkošanās ir tieši visnederīgākā. Zirgi, kuri piepeši paliek tumsā, dzirdēdami motora rūkšanu, top stipri tramīgi. Tikpat nepareizi ir savilkt grožus tik stingri, ka zirgi sāk kāpties atpakaļ jeb sāņus un pajūgs caur to tiek sagriezts šķērsām pār ceļu jeb atmuguriski iegāzts grāvī. Mierīgi zirgi iet automobilim garām, ja vien tos mākslīgi neuztrauc. Vajag braukt mierīgi tālāk, ne par tuvu gar grāvmalu. Bailīgi un tramīgi zirgi jāmēģina apmierināt, kad tos saņem pie galvas un tos mierina runājot. Iedzīvotāji spiesti zirgu labākas savaldīšanas dēļ braucot pa atklātiem ceļiem tos pastāvīgi iežebot ar trensi (laužņiem).
