Ko rakstīja avīzes pirms 100 gadiem – 1916. gada 10. jūnijā 0
“Baltija”
Rīga – krievu aktieru Kalifornija? “Petr. List” raksta, ka Rīga priekš krievu skatuves darbiniekiem tagad esot īsta Kalifornija. Kaut gan apkārt dunot lielgabali, tur tomēr esot atvērti teātri. Aktieru honorāri esot tīri teiksmaini. Uz Rīgu dodoties aktieri pat no labām, ilgus gadus ieņemtām vietām Pēterpilī. Un kā gan lai tā arī nebūtu, kad kādam aktierim, kurš Pēterpilī dabūjis 350–400 r[ubļu], Rīgā dodot tūkstoti. Avīze tomēr biedina aktierus pārāk aizrauties ar Rīgas teātru gaļas podiem, jo gadoties, ka antrenieri nevarot savus solījumus pildīt un tad būšot tikpat ātri kā aizskriets, no Rīgas jāskrien atkal atpakaļ. Cik mums zināms, tad Rīgā patlaban darbojas tikai viens krievu teātrs – operetes teātrs agrākā “Kazino” teātra telpās. Tātad teiktais var laikam tikai uz šo zīmēties.
“Jaunais Vārds”
Cēsis. Amatnieku biedrība ar jauno valdi priekšgalā ir parūpējusies arī par biedru garīgām interesēm un ar 1. jūniju š.g. atver biedrības telpās bezmaksas bibliotēku biedrības biedriem. Bibliotēka atvērta trešdienās un svētdienās. Par bibliotekāru apstiprināts grāmattirgotājs O. Jēpe, kas arī bibliotēkas nodibināšanai dāvinājis grāmatas par 100 rbļ, par ko viņam pateicība. Bibliotēku drīzumā vēl papildinās ar jauniem izdevumiem. Lasāmam galdam tiek abonēti šādi laikraksti: “Jaunais Vārds”, “Līdums”, “Rīgas Ziņas” un “Biržev. Vedomosti”.
“Līdums”
Tirza. Lietus nodarītais posts. Stiprās lietus gāzes, kas nu jau veselu nedēļu turas, izskalojušas ne tik vien sējumus, bet vietām pat ceļus. Upēs ūdens sacēlies līdz pavasara plūdiem, visas pļavas zilo… Tur nebūs, ko pļaut, jo zāle visa tiek apnesta ar smiltīm. Izskalotie sējumi izskatās bēdīgi, dažās vietās būs jāsēj no jauna. Rudzu un kviešu lauki, kuri labāki paauguši, salikti veldrē. Lietainais laiks kavē arī rudzu ziedēšanu. Vasarājas sējumi no liela slapjuma vietām sāk dzeltēt.
Rakstnieks K. Skalbe jau tiktāl atspirdzis, ka šinīs dienās atstājis slimnīcu. Rakstniekam vēl vajadzīga krietna atpūta.
“Rīgas Ziņas”
Sudraba nauda bēg no kara trokšņa. Atbraucēji no Iekškrievijas stāsta, ka Krievijas iekšienē, bet sevišķi vēl tālāk – Sibīrijā neesot jūtams sudraba sīknaudas trūkums. Tā esot apgrozībā pat vairāk sastopama nekā maiņas markas un jaunā papīra sīknauda. Turpretī Rīgā redzama pavisam pretēja parādība. Nemaz jau nerunājot par sudraba rubli, kurš galīgi nozudis, arī sudraba sīknauda Rīgā ļoti reti redzama. Tās vietu izpilda noļēpātās un tātad nehigiēniskās maiņas markas, kuru vietā gan izlaida glītāko un parocīgāko papīra sīknaudu, bet kura līdz šim Rīgā arvien vēl samērā maz sastopama. Acīmredzot sudraba sīknaudai ir bīstams kara tuvums un tā pabēguse uz drošākiem apvidiem, kur viņu neaizsniedz dažādu “šahermaheru” lipīgie pirksti.
