Jāpievēršas cienījamam Rasnačam. Tieslietu ministru plašās debatēs izkritizēja Saeimā. Kam nu jāpiekrīt – ka tiesu varas zars ir pats stagnējošākais. Tiesu sistēma nenodrošina mūsdienu sabiedrības, uzņēmēju prasības – to runā gadiem ilgi. Maksātnespēgas administrēšanas lietu sakārtošanā ministrs attaisnojas, cik daudz paveikts, bet neba viss savests kārtībā. Iegājies uz NA rādīt kā uz maksātnespējas administratoru “mafijas” interešu aizstāvjiem, kaut arī sponsoru naudas plūsmas vairāk gājušas citu partiju kasēs. Tomēr nevarat no tā atkratīties, jo apvienībai ir formāla saistība ar administratoru Lūsi, citiem ne. 61
Pēc 19 gadu prakses Lūša kungs atteicās no administratora sertifikāta un beidza šo amatu tikai tāpēc, lai līdzdarbotos partijā. Piekrītu, ir nozares, kurās iet ļoti smagi. Ka tas attiecas arī uz tieslietām, pārliecinājušies ministri no dažādām partijām – Āboltiņa, Štokenbergs, Bordāns.
Nesalīdzināmi mazāku laiku amatā kā Dzintars Rasnačs.
Bet kuram izdevies panākt lielāku progresu? Priekšplānā ir negatīvā informācija, taču ārvalstu investori, prezidents, premjers atzīmē būtiskus uzlabojumus administrēšanas sakārtošanā. Tas izskan klusāk par skandalozām ziņām, absurda gadījumiem, kas aizēno pozitīvo. Tais lietās grozījušās lielas summas un intereses, nav šaubu, netrūkst neapmierināto ar pārkārtojumiem, kas, viņuprāt, nav uz labu. Lai ganRasnača kungs par to apvainotos, bet atzīšu, ka ministrs varētu uzlabot komunikācijas lietas. Varbūt vajadzēja būt atsaucīgākam medijiem, koalīcijas partneriem, īpaši, ja ir ko teikt par padarītiem darbiem kā šajā gadījumā.
Pats pazīstat Sprūda kungu, spēlējat zolīti kā Parādnieks?
Kārtis neesmu spēlējis. Esmu sveicinājies, aprunājies, reti ar kuru atsakos vispār sarunāties. Manuprāt, svarīgākais ir nevis tas, vai runā, bet gan – ko runā un dara.
Pēc “Rīdzenes” sarunu publikācijas cilvēki jautāja – šodien arī notiek pagaldes sarunas? Kā partijas līderis varat liecināt, ka šāda veida lietu bīdīšana iet mazumā?
Manā topošajā grāmatā atainošu, kā notiek lēmumu pieņemšana. Tauta ievēl 100 deputātus, bet apkārt ir bezgala daudz ietekmes grupu. Lielākā daļa – nav vēlētas. Savs svars ir mašinērijai, ko apzīmē par ierēdņu armiju. Praktiskie izpildītāji citkārt ir darbīgi labā nozīmē, citkārt ne pārāk. Mediji ir politiskā procesa dalībnieki, dēvēti par ceturto varu ar savu iespaidu publiskās domas veidošanā. Vēl ir polittehnologi, viedokļu līderi, nevalstiskās organizācijas, eksperti, specdienesti, piedodiet, arī ārvalstu vēstniecības. Tad partiju biedri, tuvu stāvošie atbalstītāji…
… oligarhi.
Kā nu viņus definē. Līdzdalība lemšanā izkaisīta pa visām minētajām grupām, noteikti, ka partiju sponsori arī cenšas ko panākt. Kurš aktīvāks partijas darbā, kurš ar finansēm – viņos arī ieklausās lēmumu pieņēmēji. Uz galda noliktais lēmums bieži ir neskaitāmu sarunu, kompromisu rezultāts. Skaidrs, ka sarunas nenotiek tikai frakciju, komisiju sēdēs. Neformāli tās rit jebkur – no Saeimas ēdnīcas līdz Vecrīgas kafejnīcām, krustu šķērsu un nebeidzami. “Rīdzenes” sarunu problēma nav apstāklī, ka tās notika viesnīcas numurā. Problēma ir saturā – kas tika runāts. Par ko tai reizē katrs dalībnieks cīnījās un gribēja panākt. Mūsu partijai budžeta pieņemšanā bija interese, lai daudzbērnu ģimenēm papildus piešķir 30 miljonus. Nevarat pat iedomāties, ar cik daudziem politiķiem, pārstāvjiem, interešu grupām tamdēļ bija jātiekas un jārunā gan slēgtākos vai publiskos apstākļos.
Nav noliedzams, NA ir iniciatori skolu latviskošanai. Kādiem jābūt tālākajiem reformas soļiem?
Nākamais solis ir noteikt termiņu un īstenot pāreju uz mācībām latviešu valodā bērnudārzos, mazajās klasītēs. Tas jādara jo ātrāk, jo labāk.
Vai Saeimā jāpieņem kopdzīves likums?
NA skatījumā kopdzīves likums būtu solis uz viendzimuma laulībām, kas nav pieņemami. Ideoloģisko vērtību dēļ. Mums nav pretenziju, kāds kuru seksuālo orientāciju izvēlējies, neinteresē guļamistabas lietas, bet Satversmē nostiprinātā ģimenes definīcija ir laulība starp vīrieti un sievieti. Tā ir vērtība, kas valstij jāsargā.
Vai Nacionālā apvienība prezidenta vēlēšanās atkal virzīs Egilu Levitu, kā zināja teikt Augusts Brigmanis?
Pašlaik Egilu Levitu neesmu uzrunājis, bet, ja viņš atkal būtu gatavs kandidēt, saņemtu mūsu atbalstu. Levits būtu atbilstošākais valsts pirmās personas amatam. Prezidenta amats prasa ne tikai būt lāga vīram ar politisku praksi. Prezidentam jābūt ar izteiktām stratēģa, līdera dotībām, un par Levita spējām esam pārliecināti.
Cits Brigmaņa citāts, ka labākā savienība arī pēc vēlēšanām būtu esošā koalīcija. Piekrītat?
Labākais Latvijas valstij būtu esošā koalīcija ar ievērojami lielāku Nacionālās apvienības pārstāvniecību. Man ir pārliecība, ka tāds sastāvs nenodotu Latviju Krievijas rokās, kamēr par jebkādām citām kombinācijām ir zināmas bažas.
VIZĪTKARTE
Nacionālā apvienība
Partijas oficiālais nosaukums ir Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”/”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, un tas atspoguļo arī šī politiskā spēka vēsturi. NA dibināta 2013. gadā, kad pēc ilgākas sadarbības savas attiecības nolēma nokārtot divas partijas, kuras vieno nacionāli konservatīvās idejas. “Visu Latvijai!” kodolu veidoja patriotiski noskaņoti jaunieši bez pieredzes politikā, bet “TB”/LNNK vairāk raksturojami kā politikas veterāni. Jāpiebilst, ka iepriekš tēvzemieši bija diezgan augstprātīgi izturējušies pret jaunpienācējiem, taču attieksme mainījās, kad izrādījās, ka “TB”/LNNK tas ir izdzīvošanas jautājums.
Pašlaik NA biedri apgalvo, ka visas atšķirības ir pārvarētas. Partijai vairs nav divi līdzpriekšsēdētāji kā agrāk, tagad to vada Raivis Dzintars. Kā partijas premjera kandidāts “tradicionāli” tiek pieteikts Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš pats gan Saeimas vēlēšanās sen nav piedalījies.
NA rezultāti: 10. Saeimā – astoņas deputātu vietas (74 029 balsis, 7,67%), 11. Saeimā – 14 deputātu vietas (127 208 balsis, 13,88%), 12. Saeimā – 17 deputātu vietas (151 568 balsis, 16,61%).
Kopš izveides NA regulāri ir bijusi viens no valdošās koalīcijas spēkiem. Pašlaik Māra Kučinska vadītajā Ministru kabinetā to pārstāv trīs ministri – kultūras ministre Dace Melbārde, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
Nacionālās apvienības sauklis: Par latvisku Latviju!
