Oponenti ķer citas blusas – NA biedri mēdz būt Orbāna atbalstītāji, bet stingrās rokas ungāru premjers savukārt Putinam draugs. Dīvaini arī sanācis, ka liela daļa tā saukto Eiropas nacionālistu partiju ir Kremlim simpatizējošas. Atkal met ēnu uz mūsu nacionālistiem. 61
Rietumeiropā, jo tālāk no Krievijas, jo visu veidu organizācijām mazāka izpratne par Krievijas problemātiku. Poļu nacionālkonservatīvie toties labi saprot, pazīst Putina iedibināto kārtību. Biedri, kuri kontaktējušies ar Orbāna partijas cilvēkiem, stāsta, ka attiecību kārtošana ar Maskavu ir Budapeštā diezgan otršķirīgs jautājums. Mēs cenšamies skaidrot Eiropas nacionālistu informācijas laukā, kādus draudus uztveram no Kremļa. Nezinu, cik tas viņus apgaismo, jo šai laukā ļoti cenšas ielauzties arī Maskava ar savu propagandu. Turklāt šais laikos zem nacionāļu, tiklab liberāļu karogiem pulcējas dīvainas kopas, kuru pārliecība nereti gluži citāda nekā izkārtnē paustā.
Par nacionālistiem, radikāļiem, populistiem dēvētiem ir pazīme, ka šo spēku ietekme pieaugusi pēc bēgļu krīzes.
Tā Rietumos daudzreiz aktuālāka nekā Latvijā. Mūsu imigrācijas “krīze” ir galvenokārt okupācijas perioda ieceļotāji.
Dombrava ceļ trauksmi arī par iebraukušajiem kebabu ēdājiem.
Pēc piedzīvotā rusifikācijas viļņa jebkurš jaunas imigrācijas iesākums Latvijā ir dubulti sāpīgāk uztverams, jo neesam tikuši galā ar iepriekšējās nelikumīgās ieceļošanas sekām.
Rīgas domes NA frakcija izplatīja viedokli, lai geji iet gājienā pilsētas nomalē. Vai partijai nav jāreaģē uz būtiskāko? Piemēram, kāpēc Zviedrijas premjeram jāpauž publisks atbalsts, jāpiedalās Ušakova pseidosociāldemokrātu reklamēšanā? Kāpēc viņam jājaucas mūsu iekšlietās?
Kopš nesena laika Rietumu politiķi bieži izpaužas dīvainībās. Junkers apmeklēja Kārļa Marksa piemiņas pasākumu – uz to reaģējām. Ultraliberālas ievirzes politiķi gandrīz ik dienu izsakās par brīnumu lietām un “vērtībām”. Katram “ārprātam” pretī paziņojumu nenoliksi.
Kādi ir jūsu vērtējumi Trampa prezidentūrai, personībai? Pēc 500 dienām Baltajā namā Latvijai vairāk bijuši ieguvumi vai mīnusi?
Izvērtēt, kam gala iznākumā Trampa politikas sekas dos vairāk plusus, vairāk mīnusus, ņemtos reti kurš starptautiskās politikas eksperts. Tur ir viena otru izslēdzošas kustības, brīžam šķiet pat haotiski izteikumi gan Krievijas, gan citos jautājumos. Turklāt ASV prezidenta sacīto ieinteresēti mediji mēdz interpretēt, paspilgtināt vēlamā virzienā. Trampa vēstījumi mūsu virzienā, cik nu bijuši – bijuši labvēlīgi. Drošības situācija, salīdzinot ar Obamas prezidēšanas periodu, Baltijā uzlabojusies. Aizsardzības spējas stiprinātas. Bažas vieš Trampa domstarpības ar Eirosavienības valstīm, kas Krievijai pa prātam. Bet var jau būt, ka tā tāda biznesa cilvēka taktika pastrīdēties, bet, kad sasniegts vēlamais rezultāts, atkal sist draugiem uz pleca.
Izskaidrojiet vēlētājiem, cik dziļš ir apvienības eiropeiskums? Jums pirmās ir latviskās intereses, bet cik ciešas attiecības jāveido ar ES?
Roberta Zīles viedoklim par Eiropas vērtībām jābūt vienā svarā ar Junkera izpratni. Latvijā kaut kā maldīgi par eiropeiskiem dēvē politiķus, kas bez ierunām pieņem vadošo briseliešu amatpersonu izteikumus. Taču viņiem nav monopoltiesību definēt, interpretēt Eiropas vērtības. Ja tā būtu, ES šobrīd dotos visai ultraliberālā kursā, federalizācijas virzienā. Mēs esam tikpat eiropeiski kā ietekmes cilvēki un mediji, kas atbalsta šo virzienu, taču savienību redzam citādu. Kā vienlīdzīgiem partneriem mums ir tiesības pastāvēt par savām domām. Ja kādam Stambulas konvencija šķiet skaitāma pie eiropeiskām vērtībām, NA negrib tam piekrist. Esam stājušies ES kā nacionālu valstu savienībā ar savu pašapziņu, savām interesēm, bet arī saprotam, ka par šādas pieejas pastāvēšanu Briselē ir jācīnās. Vienlaikus man ir visai nesaudzīga nostāja pret cilvēkiem, kuri it kā nacionālu nostāju balsta uz eiroskeptiskumu. Latvijai nav jānostājas pret Eiropu. Esam Rietumu pasaules daļa. Ietilpstam tur kā nacionāla valsts, kas meklē sabiedrotos, lai veidotu Eiropu, kādu mēs to gribam.
Kāds būs Nacionālās apvienības lozungs 2018. gada vēlēšanām? Spēkā sauklis “Par latvisku Latviju”?
Latviskas Latvijas stiprināšana iet cauri visām vēlēšanām.
Un jums aplam piedēvē “Krievi nāk!”, kuru lietoja Ždanoka.
Tieši tā, kaut gan par Krievijas draudiem arvien esam brīdinājuši un notikumi parādījuši, cik NA bijis taisnības. Uzskatu, ka precīzākais apzīmējums šodienas apstākļiem būtu – Nacionālā apvienība ir valstiski atbildīga izvēle. Šobrīd Latvijas politikā ir tik daudz nezināmo, kā kurš rīkosies, kā interesēs darbojas pašlaik un kādās pēc vēlēšanām! Neredzam, kuri ir Krievijas slepenie ieroči. Neviena organizācija nav ideāla, un NA ir vājās vietas, bet pamati, ko esam ielikuši ideoloģiski programmatiskās nostādnēs, ir nemainīgi. Tā ir garantija – kamēr valdībā būs NA, tiks novērsti būtiski valstiskuma apdraudējumi. Kremļa klātbūtne valsts likteņa noteikšanā, imigrācijas, pilsonības, valsts valodas pozīciju vājināšana netiks pieļauta. Bez NA valdībā šādas drošības nav!
Apvienības piedāvājumā būs jauni, profesionāli cilvēki? Kur kandidēs Mūrnieces kundze kā krietna patriote?
Viena no apvienības priekšrocībām ir nebalstīties uz vienu diviem līderiem, jo izveidota sabiedrībā pozitīvi vērtētu, strādāt spējīgu cilvēku komanda. Katrā apgabalā piedāvāsim spēcīgus, atpazīstamus kandidātus un arī rūpēsimies par jaunās maiņas ienākšanu. Saeimas priekšsēdētāja plāno startēt Vidzemē, un es arī negrasos nekur pazust. Rīgā ar pirmajiem numuriem, visticamāk, kandidēs ministre Dace Melbārde un deputāts Rihards Kols. Latgalē starp līderiem noteikti būs, piemēram, Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks un Inese Laizāne. Tur būs gados jaunāki cilvēki ar latgaliskā saglabāšanas karogu. Zemgalē Edvīns Šnore, Imants Parādnieks.
Jaunpienācējs Ringolds Balodis balotēsies?
Jā.
