Pirmos rekrūšus izlozēs kā loterijā 86
LETA, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība vakar konceptuāli atbalstīja informatīvo ziņojumu, kas paredz valsts aizsardzības dienesta uzsākšanu ar 2023. gada janvāri.
“Šis ir vēsturisks mirklis, kad valdība ir atbalstījusi fundamentālu, valsts drošības stiprināšanai un sabiedrības saliedēšanai nepieciešamu jautājumu. Valsts aizsardzības dienesta ieviešanas mērķis ir palielināt militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaitu, lai Latvijai nekad nebūtu jāpiedzīvo tās kara šausmas, kuras tagad piedzīvo ukraiņu tauta. Aizsardzības nozare darīs visu iespējamo, lai ikvienam valsts aizsardzības dienesta karavīram sniegtu vislabāko apmācību un nodrošinājumu dienesta laikā,” paziņojumā presei citēts aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Aizsardzības ministrija informē, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, kā arī dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties Latvijas pilsones – sievietes šajā pašā vecuma grupā.
Pirmajam iesaukumam 2023. gada janvārī Aizsardzības ministrija aicinās Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023. gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā.
Plānots attīstīt četrus valsts aizsardzības dienesta izpildes veidus – dienestu Nacionālo bruņoto spēku vienībā, dienestu Zemessardzē, augstskolu studentu speciālās militārās apmācības apguvi un valsts civilo dienestu.
Pirmajā valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt aptuveni 1250 pilsoņu. Piecu gadu laikā iesaucamo skaitu plānots pakāpeniski palielināt, un, sākot ar 2028. gadu, katru gadu paredzēts iesaukt 7500 Latvijas pilsoņu – 6000 dienestam Nacionālo bruņoto spēku vienībā, 1200 – dienestam Zemessardzē un līdz 300 – augstskolu studentu speciālajā militārajā apmācībā.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons otrdien valdības sēdē teica, ka valsts aizsardzības dienesta rekrūši sākotnēji tiks atlasīti, izmantojot izlozes sistēmu. Un no viena konkrēta Latvijas reģiona iesauktu noteiktu skaitu jauniešu. Vienlaikus, veidojot sistēmu, aizsardzības resoram būs svarīgi noskaidrot, kāda ir jauniešu kvalifikācija. “Līdz pilnai sistēmas palaišanai 2028.gadā mēs līdz nākamā gada sākumam radīsim izlozes sistēmu, kura ļaus atlasīt jauniešus,” informēja Garisons.
Dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībās ilgs 11 mēnešus. Pirmajā pusgadā apmācāmie apgūs militāro pamatapmācību un apmācību militārajā specialitātē, bet otrajā pusgadā dienēs bruņoto spēku vienībā.
Pēc 11 mēnešiem dienesta valsts aizsardzības dienesta karavīru ieskaitīs augstas gatavības rezervē. Augstskolu studentiem pēc atvaļināšanas rezervē būs tiesības turpināt studijas tajā pašā statusā kā pirms iesaukšanas.
Plānots, ka apmācāmie, kuri dienēs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībā, saņems kompensāciju 300 eiro mēnesī, bet pēc dienesta beigām – 1100 eiro atvaļināšanās kompensāciju. Tāpat viņiem nodrošinās ēdināšanu, formas tērpu, nepieciešamo dienesta inventāru un dzīvošanu kazarmās.
Par apmācāmajiem veiks arī sociālās apdrošināšanas iemaksas. Kompensāciju apmēru plānots pielāgot ekonomiskajai situācijai valstī, kā arī tiks izskatītas iespējas apmācāmajiem piešķirt papildu sociālās garantijas.
Dienests Zemessardzē paredzēs, ka iesaucamais paralēli civilajai dzīvei dienēs Zemessardzes vienībā. Apmācība Zemessardzē plānota piecus gadus, katru gadu karavīru iesaistot 28 dienu apmācībā un dienesta uzdevumu izpildē.
Darba devējiem būs pienākums atbrīvot personu, kas valsts aizsardzības dienestu pildīs Zemessardzē, no darba pienākumu izpildes uz dienesta laiku. Par katru mācību vai dienesta uzdevumu izpildes dienu Zemessardzē varēs saņemt kompensāciju, kuru aprēķinās proporcionāli no noteiktās valsts aizsardzības dienesta izpildes kompensācijas.
Augstskolu studentu speciālo militāro apmācību varēs apgūt tie valsts aizsardzības dienestā iesaucamie, kuri studē augstākās izglītības iestādēs. Valsts aizsardzības dienesta izpildei studentiem būs iespēja secīgi apgūt militāro pamatapmācību, kājnieku nodaļas komandiera kursa programmu un vada komandiera programmu atbilstoši Zemessardzes dienesta apmācības modelim. Dienestam katru gadu būs jāvelta līdz 50 dienām.
Lai nodrošinātu sabiedrības noturību un gatavību krīžu situācijām, tiek plānots veidot valsts civilo dienestu citu ministriju uzraudzībā, ko tās organizētu un nodrošinātu atbilstoši uzdevumiem krīzes situācijās. Lai vienotos par valsts civilā dienesta ieviešanu, tiks veidota starpinstitūciju darba grupa.
Plānots, ka aizsardzības ministrs līdz septembra beigām iesniegs Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami VAD ieviešanai.
Iecerēts, ka iesaucamo veselības stāvokļa atbilstības novērtēšanu veiks ģimenes ārsti. Ministru kabinets noteiks iesaucamo veselības stāvokļa pārbaudes prasības un kārtību. AM atbildīgā struktūrvienība aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā veiks atkārtotu veselības stāvokļa novērtēšanu gadījumos, kad iesaucamais būs atzīts par nederīgu šim dienesta veidam veselības stāvokļa dēļ.
Otrdien valdībai lemjot par VAD ieviešanu, viens no diskusijas punktiem bija par iesaucamo veselības stāvokļa atbilstības novērtēšanu, proti, vai to uzticēt iesaucamo ģimenes ārstiem.
Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Indra Dreika norādīja, ka ministrija atbalsta VAD izveidošanu, jo tas varētu paaugstināt veselības pratību Latvijas iedzīvotāju vidū. Viņa gan piebilda, ka attiecībā uz ģimenes ārstu noslogojumu un bērnu zobārstniecību nebūtu tik strauji ar administratīvajām metodēm jāiet uz priekšu.
“Teiksim, varētu vienoties ar ģimenes ārstiem, ka viņi vienkārši iesniegs izziņu par visu veselības spektru jaunietim, kurš ir pakļauts iesaukšanai VAD. Lēmumus par iesaucamo atbilstību varētu organizēt Nacionālie bruņoties spēki, lai ģimenes ārstiem vismaz sākotnējā posmā nebūtu jāpieņem lēmumi attiecība uz šīm lietām. Savukārt bērnu zobārstniecībā arī ir diezgan liela spriedze. Mēs neesam sistēmu aprēķinājuši uz to, ka mums caurmērā 11 tūkstoši jauniešu viena gada laikā būtu obligāti jānovirza pie bērnu zobārstiem,” norādīja Dreika.
Lēmumu par neiesaukšanu dienestā varēs pieņemt attiecībā uz vairākām pilsoņu kategorijām.
Likumprojekts paredz, ka iesaucamajiem, kuri dzīvo vai uzturas ārvalstīs, līdz 26 gadu vecumam būs jāatgriežas Latvijā un jāpiesakās AM atbildīgajā struktūrvienībā VAD pienākumu pildīšanai.
Par VAD izpildei vai tā reģistrācijai pakļauta pilsoņa izvairīšanos ierasties pēc AM atbildīgās struktūrvienības uzaicinājuma izteiks brīdinājumu vai piemēros naudas sodu līdz 50 eiro.
Par VAD iesauktās personas neierašanos bez attaisnojoša iemesla AM atbildīgās struktūrvienības norīkojumā norādītajā dienesta vietā piemēros naudas sodu līdz 75 eiro.
Ja izvairīšanās ilgs vairāk par desmit dienām vai izvairīšanās no iesaukuma dienestā izpaudīsies kā miesas bojājumu sev nodarīšana vai slimības simulēšana, viltojot dokumentus vai citādi maldinot, tad par to vienlaikus virzāmajos grozījumos Krimināllikumā būs paredzēta kriminālatbildība.
