Pirmo reizi publicē datus, cik blīvi ir apdzīvota Latvija 2
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pirmo reizi publicē datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā.
Tas ir alternatīvs rādītājs esošajām administratīvajām teritorijām un teritoriālajām vienībām – pilsētām un ciemiem, norāda speciālisti.
Blīvi apdzīvota teritorija ir apmešanās vai darba vieta, kurā viens otram kaimiņos vai netālu dzīvo vai strādā vismaz 50 pastāvīgie iedzīvotāji.
Par kaimiņos vai netālu esošām ēkām uzskatāma ēku grupa, kurā neviena ēka neatrodas tālāk par 200 metriem no tuvākā kaimiņa.
Ciemu robežas nosaka pašvaldība, taču nepastāv vienoti kritēriji to noteikšanai, tādēļ ciemi nav savstarpēji salīdzināmi, pauž CSP.
Piemēram, visa Audriņu un Naujenes pagastu teritorija ir sadalīta ciemos. No 1 438 ciemiem ar oficiāli noteiktām robežām 2019. gada sākumā deviņos ciemos vispār nav pastāvīgo iedzīvotāju, 410 to ir mazāk par 50, pastāsta CSP Izplatīšanas risinājumu daļas vadītājs Dāvis Kļaviņš.
Latvijā ir 1 319 blīvi apdzīvotas teritorijas, 131 no tām pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 50, taču tajās strādā vismaz 50 nodarbināto.
Šādu teritoriju skaits kopš 2000. gada ir samazinājies visos statistiskajos reģionos: visvairāk – Latgalē un Vidzemē (par 25 %), vismazāk – Pierīgā (par 2 %).
Latgalē un Vidzemē teritoriju skaita samazināšanās ir saistīta ar depopulāciju, savukārt Pierīgā pretēji – ar apdzīvotības pieaugumu, vairākām teritorijām laika gaitā saplūstot.
Vislielākā blīvi apdzīvotā teritorija ir Rīga (676 383 iedzīvotāji, par 43 312 vairāk nekā pilsētā, un 483 652 nodarbināto), kas sevī ietver vairākas Pierīgas apdzīvotās vietas kā Baloži, Mārupe, Jaunmārupe, Ķekava un Bukulti, savukārt kā atsevišķas blīvi apdzīvotas teritorijas no Rīgas pilsētas izdalītas Bolderāja, Mangaļsala, Jaunciems, Brekši un citas.
Pēc nodarbināto skaita vislielākās blīvi apdzīvotās teritorijas, kurās dzīvo mazāk nekā 50 iedzīvotāju, ir Ziemeļu iela pie Starptautiskās lidostas “Rīga” (1 596 nodarbināto) un Liepājas biznesa centrs (1 189).
Vairākas blīvi apdzīvotās teritorijas, tai skaitā Rīga, atrodas dažādās administratīvajās teritorijās un liecina par administratīvo teritoriju robežu nesakritību ar iedzīvotāju faktisko izvietojumu.
Piemēram, Daugavpils pilsētā blīvi apdzīvotās teritorijas atrodas abpus pilsētas un novada robežai, vairumā gadījumu tai šķeļot vienlaidus apbūvi.
Administratīvo teritoriju nesakritība ar iedzīvotāju faktisko izvietojumu novērojama arī Engures un Tukuma novadā.
Raudas blīvi apdzīvoto teritoriju Engures un Tukuma novada robeža pārdala uz pusēm, savukārt Milzkalne Engures novadā atrodas Tukuma blīvi apdzīvotajā teritorijā.
Iedzīvotāju skaita ziņā lielākās blīvi apdzīvotās teritorijas, kas kaut daļēji neatrodas ne pilsētas, ne ciema robežās, ir Iļģi Grobiņas pagastā ar 342 iedzīvotājiem, Mežmalieši Tērvetes pagastā ar 285 iedzīvotājiem (abās atrodas sociālās aprūpes iestādes), un Radopole Viļānu pagastā ar 250 iedzīvotājiem.
Blīvi apdzīvoto teritoriju aprēķins ir tapis, pateicoties Eiropas Komisijas līdzfinansētajam granta projektam Teritoriālā statistika 2017-2018.
Šāda veida aprēķins Latvijā tiek veikts pirmo reizi, tādēļ CSP novērtēs ieteikumus aprēķinu pilnveidei un norādes par neprecizitātēm, akcentē pārvalde.
