Pirmo reizi pēc apmaiņas runājuši atbrīvotie Krievijas opozīcijas politiķi, kuri ir skarbi izteikumos un atklāj, kas būtu jāsaprot Rietumiem 149
Kā zināms, šī gada 1. augustā Krievija un vairākas Rietumvalstis veica vēsturisku ieslodzīto apmaiņu, kuras rezultātā Maskava atbrīvoja 16 politieslodzītos. Piektdien Vācijas pilsētā Bonnā tikko atbrīvotie Krievijas opozīcijas politiķi Vladimirs Kara-Murza, Iļja Jašins un Andrejs Pivovarovs atbildēja uz jautājumiem pirmajā preses konferencē pēc apmaiņas. Ziņu portāls “Meduza” dalās ar galvenajām atziņām.
Par apmaiņu
Iļja Jašins, ieslodzīts par publisku iebildumu paušanu pret Krievijas zvērībām Bučā
“Apmaiņā pret vienu slepkavu viņi atbrīvoja 16 nevainīgus cilvēkus. Tā ir smaga dilemma. Tas motivēs Putinu sagrābt jaunus ķīlniekus. Es to saprotu, un es domāju, ka [Vācijas] kanclers Šolcs to saprot. Taču esmu pārliecināts, ka neatkarīgi no reakcijas Putins turpinās sagrābt ķīlniekus. Jo tas ir tas, ko diktatori vienmēr dara.
Jau no pirmās dienas aiz restēm es teicu, ka neesmu gatavs apmaiņai. Publiski lūdzu mani neiekļaut nekādos sarakstos. Tā bija mana apzināta pozīcija. Es atteicos pamest Krieviju, jo uzskatīju sevi par Krievijas politiķi un patriotu. Savu ieslodzījumu uztvēru ne tikai kā cīņu pret karu, bet arī kā cīņu par dzīvi savā valstī un iesaistīšanos neatkarīgā politikā.
To, kas ar mani notika, neuztveru kā apmaiņu. Es to uztveru kā nelikumīgu izraidīšanu no Krievijas pret manu gribu. Teikšu godīgi: vairāk par visu šobrīd es vēlos atgriezties. Mana pirmā vēlēšanās bija nekavējoties doties uz lidostu, nopirkt biļeti un atgriezties Krievijā. Taču man tika paskaidrots, ka atgriešanās dēļ nākotnē nebūs iespējams veikt citus apmaiņas darījumus.
Vladimirs Kara-Murza, ieslodzīts, jo nosodīja karu Ukrainā
“Es jūtos tā, it kā skatītos filmu. Pirms nedēļas es vēl atrados savā kamerā. Vakar es biju Lefortovas cietumā. Tad pēkšņi mani atveda šurp gar gleznainajiem Reinas krastiem. Viss notiekošais šķiet sirreāls.
Mūsu dzīvē ir atgriezušās daudzas pagātnes tradīcijas: totalitāra vara, agresīvi kari un cilvēktiesību neievērošana. Taču ir patīkami redzēt arī pozitīvo tradīciju atgriešanos. Viena no tām ir atbalsts pārliecības dēļ ieslodzīto cilvēku atbrīvošanā.
Iļja Jašins, es un daudzi citi mūsu biedri kategoriski atteicāmies rakstīt Putinam adresētus apžēlošanas lūgumus. Tomēr mēs šeit sēžam, jo tika parakstīti [apžēlošanas] rīkojumi.
Andrejs Pivovarovs, ieslodzīts par demokrātijas un cilvēktiesību kustības “Atvērtā Krievija” vadīšanu
“Daudzi mani draugi tikko tika izglābti no nāves. Mani pārsteidza Vladimira Kara-Murzas vārdi: “Es neizdzīvošu.” Tie mani ļoti ietekmēja.”
