Pirmo reizi Liepājas muzejā atklāj izstādi “Azerbaidžānas paklāji. Pagātnes un tagadnes sinerģija” 0
31. maijā Liepājā tiks atklāta izstāde “Azerbaidžānas paklāji. Pagātnes un tagadnes sinerģija ”, pirms izstādes atklāšanas mēs piedāvājam iepazīties ar interviju ar Azerbaidžānas paklāju lielāko ražotāju, uzņēmuma “Azerkhalča” valdes priekšsēdētāju Eminu Mammadovu.
Mammadova kungs, paldies, ka piekritāt sniegt interviju. Esam sajūsmā par tik krāšņu azerbaidžāņu paklāju izstādi Latvijā, īpaši Liepājā.
E.M.: Paldies par interesi par azerbaidžāņu paklāju aušanas mākslu. Priecājamies par mūsu paklāju izstādi Eiropas kultūras galvaspilsētā. Šī izstāde ir atceļojusi no Vīnes, bet pirms tam tā bija skatāma Strasbūrā. Vēlos izmantot šo iespēju un aicināt apmeklēt izstādi, kas Liepājas muzejā būs apskatāma no 31. maija līdz jūnija beigām.
Starp citu, Liepāja nesen saņēma Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027. gada titulu. Ap Azerbaidžānas paklāju skaistumu klīst aizraujošas leģendas. Es zinu, ka mūsu latviešu mākslinieks Jūlijs Straume divdesmitā gadsimta sākumā pētīja azerbaidžāņu paklāju ornamentus. Vai jūs varētu pastāstīt vairāk par Azerbaidžānas paklājiem?
E.M.: Vispirms vēlos apsveikt Liepāju ar tik svarīgā titula saņemšanu! Es zinu, ka Azerbaidžāna atbalstīja Liepājas izvirzīšanu un izveidoja partnerību ar pilsētu.
Jums ir pilnīga taisnība. Meistars Jūlijs Straume dzīvoja Azerbaidžānas pilsētā Šušā un plaši pētīja paklāju rotājumus Karabahā un citos Azerbaidžānas reģionos. Azerbaidžāņu paklāju aušana ir ievērojama tradicionālā māksla ar senu vēsturi. Paklāju aušana vienmēr ir bijis mākslas veids, kas raksturīgs tautām, kas dzīvo apmetnēs. Stelles ir apjomīgs un smags instruments, kad aušanas procesā paklājs tiek izstiepts, tas var svērt pat tonnu. Šī ciešā saikne starp paklājiem un reģioniem ir iemesls, kāpēc daudzi paklāji ir nosaukti to ciematu vārdā, kuros tie ir austi kopš neatminamiem laikiem, un tiek austi arī mūsdienās. Šo saikni nevar saraut, tāpēc, veidojot modernu paklāju, kas sakņojas tradīcijās, neatkarīgi no tā, vai tas ir no Karabahas vai Gubas, mēs saglabājam šo saikni. Katram reģionam ir sava valoda, ornaments, simboli un kompozīcija. Kopumā, pamatojoties uz ģeogrāfisko stāvokli, rakstiem, kompozīciju, krāsu shēmu un tehniskajām īpašībām, Azerbaidžānas paklāji tiek iedalīti četros galvenajos paklāju aušanas skolu veidos. Turklāt 2010. gadā tradicionālā azerbaidžāņu paklāju aušana tika iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.
Vai Jūsu vadītais uzņēmums “Azerkhalča” ir jauns uzņēmums?
E.M.: Nē, nekādā gadījumā! Tas ir gandrīz simts gadu vecs. 1920. gadu beigās tika nodibināta amatnieku biedrība, kuras neatņemama sastāvdaļa bija paklāju aušana. Tolaik darbnīcu nebija, bija tikai atsevišķas audējas. Laika gaitā uzņēmums “Azerkhalča” ir ievērojami audzis, un tā paklāji tika veiksmīgi eksportēti uz dažādām pasaules valstīm. Līdz ar PSRS sabrukumu uzņēmums apturēja savu darbību. 2016. gadā ar Azerbaidžānas prezidenta dekrētu uzņēmums “Azerkhalča” tika atjaunots, lai saglabātu Azerbaidžānas paklājus kā kultūras mantojumu. Šobrīd “Azerkhalča” ir Azerbaidžānas lielākais paklāju aušanas atbalsta uzņēmums, kas aktīvi iesaistās jaunu Azerbaidžānas paklāju dizainu izstrādē. Mēs esam galvenais paklāju aušanas centrs mūsdienu Azerbaidžānā ar daudzām darbnīcām visā valstī, un vairāk nekā 85% mūsu darbinieku ir sievietes, īpaši no reģioniem. Tāpēc mūsu darbs ne tikai saglabā tautas mākslu, bet arī atspoguļot nozīmīgu sociālo ietekmi. Starp citu, “Azerkhalča” radīšanas diena, 5. maijs, valstī tiek atzīmēta kā paklāju aušanas diena. Vēlos aicināt latviešus apmeklēt Azerbaidžānu un klātienē redzēt mūsu paklāju skaistumu. Izbaudiet sarežģīto meistarību un dinamiskas krāsas, kas padara Azerbaidžānas paklājus patiesi izcilus.
Vai šī ir jūsu pirmā vizīte Latvijā?
E.M.: Nē, es braucu uz Latviju diezgan bieži. Es ļoti mīlu šo valsti un tās kultūru. Ar Latvijas Mākslas akadēmiju mūs saista siltas sadarbības saites, akadēmijas speciālisti ir iesaistījušies izstādēs Baku. Pirms dažiem gadiem atvedām izstādi arī uz Ventspili. Taču šī būs pirmā reize, kad azerbaidžāņu paklāji tiks izstādīti Liepājā.
Izstādes nosaukums ir “Pagātnes un tagadnes sinerģija”. Vai tas nozīmē, ka līdzās tradicionālajiem paklājiem tiek eksponēti arī modernie?
E.M.: Ļaujiet man atbildēt uz jūsu jautājumu plašākā kontekstā. Visas mākslas formas attīstās un attīstās, vai tā būtu dzeja, proza, mūzika vai tēlotājmāksla. Kāpēc, lai paklāju aušana neietu līdzi laikam? Ko darīt, ja mēs sadarbotos ar mūsdienu māksliniekiem, lai radītu jaunus paklāju dizainus, kas galu galā kļūst par daļu no mūsu tradīcijām? Šos modernos dizainus var pārdot izsolēs kā izcilākos Azerbaidžānas paklāju aušanas piemērus 21. gadsimtā, nodrošinot mūsu stāsta nepārtrauktību. Tas nenozīmē, ka mēs ignorējam tradīcijas, gluži pretēji, mēs turpinām pētīt, attīstīt un izpētīt vecos ornamentus. Tas ir būtisks “Azerkhalča” darba aspekts. Mēs arī sadarbojamies ar konceptuāliem māksliniekiem, veidojot paklājus, bieži vien sākot no veciem paraugiem. Piemēram, Faigs Ahmeds izveidoja mitruma necaurlaidīgu paklāju kolekciju, pamatojoties uz veco Karabahas paklāju. Es varētu minēt arī Rašada Alakbarova kolekciju, kur mākslinieks saražoja ierobežotu (44 eksemplāru partiju) kolekciju četrās krāsu variācijās. Šī kolekcija tika izpārdota uzreiz.
Interesanti, ka, neskatoties uz visu, paklāji ir saglabājuši savu aktualitāti un popularitāti.
E.M.: Jums ir pilnīga taisnība. Laiks nestāv uz vietas. Jauniešus arvien vairāk piesaista ar rokām darināti paklāji ar mūsdienīgu interpretāciju. Ņemot to vērā, savā darbā aktīvi iesaistām jaunus un talantīgus ornamentu māksliniekus un paklāju audējus. Kopā ar mūsu radošo komandu viņi rada valdzinošus dizainus, kas ir ļoti pieprasīti gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Azerbaidžānas paklāji ne tikai turpina attīstīties, bet arī piedzīvo pieaugošu interesi. Tie papildina privātās kolekcijas un bagātina muzeju ekspozīcijas. Mūsu paklāji rotā arī viesnīcas un biznesa centrus. Tie ir atzīti visā pasaulē, tiek demonstrēti daudzos muzejos, kā arī regulāri tiek pārdoti starptautiskās izsolēs. Viņu cenas pastāvīgi pieaug. Es rūpīgi sekoju līdzi pārdošanas apjomiem un jāatzīst, ka, diemžēl, pats nevaru tos atļauties augstās cenas dēļ.
Paldies par saturīgo sarunu! Esmu pārliecināts, ka šī izstāde apmeklētājiem sniegs aizraujošu pieredzi un lielu ieguldījumu mūsu tautu kultūras sakaru padziļināšanā.
E.M.: Paldies! Vēlreiz vēlos aicināt apmeklēt mūsu izstādi Liepājā. Tā ir brīnišķīga iespēja klātienē pārliecināties par Azerbaidžānas paklāju skaistumu un meistarību. Esmu pārliecināts, ka apmeklētājus aizraus katra paklāja sarežģītais dizains un bagātā vēsture.
