Pirmo reizi Latvijā kartupeļu laukā konstatēts organisms, kas var izraisīt ražas samazināšanos pat par 80% 77
Zemgalē kartupeļu audzēšanas saimniecībā Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) ņemtā kartupeļu paraugā pēc laboratoriskās testēšanas konstatēts Eiropas Savienības karantīnas organisms – kartupeļu bālā cistu nematode, aģentūru LETA informēja dienestā.
VAAD informē, ka organisms atrasts 10,33 hektāru kartupeļu laukā. Latvijā organisms konstatēts pirmo reizi.
Kā skaidro dienestā, kartupeļu cistu nematodes var radīt ievērojamus postījumus kartupeļu stādījumiem siltā, mērenā un aukstā klimata reģionos. Ļoti liela nematodes koncentrācija augsnē var izraisīt ražas samazināšanos līdz pat par 80%.
Galvenie nematodes izplatīšanās ceļi ir inficēti sēklas kartupeļi un augsne, kura pielipusi lauksaimniecības tehnikai un darbarīkiem, ar tiem darbojoties invadētajā laukā. Izplatīšanās dabiskā ceļā ir minimāla.
Vienlaikus VAAD norāda, ka inficētos kartupeļus pārtikā var lietot un cilvēkiem tie nav kaitīgi.
VAAD informē, ka inficētajam laukam noteikti fitosanitārie pasākumi, tostarp aizliegums audzēt sēklas kartupeļus sešus gadus, lauksaimniecības tehnikas tīrīšana katru reizi pēc izmantošanas, kā arī tajās lauka vietās, kur iespējams novērst izplatīšanās risku, audzēt pret kartupeļu bālo cistu nematodi izturīgus augus.
Tāpat dienestā ziņo, ka VAAD veic padziļinātu pārbaudi, lai noteiktu, kādā veidā organisms nokļuvis konkrētajā laukā.
Latvijā iepriekš ir konstatēta radnieciska nematodes suga – zeltītā kartupeļu nematode. Abas nematodes ir izplatītas visā pasaulē un ir konstatētas arī Eiropā, tostarp Vācijā, Nīderlandē, Igaunijā un citviet.
Fitosanitārā stāvokļa noteikšanai VAAD regulāri veic pārbaudes 70 dažādu karantīnas organismu statusu un ģeogrāfiskās izplatības noteikšanai un regulēto nekarantīnas organismu noteikšanai pavairošanas materiālam stādaudzētavās.
VAAD ir valsts iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.
