Pirmo reizi Latvijā paternitātes pabalstu saņems sieviete 85
Pirmo reizi Latvijā līdz šim tikai tēviem pienākošais desmit dienu atvaļinājums pēc bērna piedzimšanas piešķirts sievietei.
Kā mikroblogošanas vietnē “Twitter” norāda Evita Goša, pēc kuras pieteikuma Satversmes tiesa (ST) bija ierosinājusi lietu par likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedzēja tiesības uz minēto atvaļinājumu, viņa bez papildu aizķeršanās ir kļuvusi par pirmo sievieti Latvijas vēsturē, kas dosies atvaļinājumā saskaņā ar Darba likuma 155.panta pirmo daļu.
Viņai ir apstiprināta paternitātes pabalsta izmaksa likumā noteiktajā apmērā no sociālajām iemaksām.
“Par visu ģimeņu līdztiesību un aizsardzību,” raksta Goša.
Bez papildu aizķeršanās esmu kļuvusi par pirmo sievieti LV vēsturē, kas dosies atvaļinājumā saskaņā ar DL 155. p. 1. d. un kam ir apstiprināta paternitātes pabalsta izmaksa likumā noteiktajā apmērā no soc. apdr. iemaksu algas. PAR visu ģimeņu līdztiesību un aizsardzību! ❤️
— Evita Gosa (@evitagosa) December 9, 2020
Kā vēstīts, ST par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedzēja tiesības uz minēto atvaļinājumu.
ST priekšsēdētāja Sanita Osipova, skaidrojot spriedumu, norādīja, ka ikvienai personai ir tiesības uz savas fiziskās un garīgās integritātes, goda un cieņas aizsardzību, kā arī tiesības dzīvot pēc sava prāta, un saskaņā ar savu būtību attīstīt un pilnveidot savu personību, pēc iespējas mazāk ciešot no valsts iejaukšanās tajā.
Tāpat viņa sacīja, ka Satversmes 96.pants nosaka, ka ikvienai personai ir tiesības uz tās neaizskaramību.
“Viens no personas privātās dzīves elementiem ir tās dzimumuzvedība, personas dzimumuzvedības brīvība ir aizsargājama neatkarīgi no tā, kādā formā tā izpaužas, vai kāda ir personas seksuālā orientācija. Privātās dzīves ietvaros cilvēkam ir tiesības nodibināt dažāda rakstura attiecības, tai skaitā arī seksuālas,” sacīja Osipova.
Viņa teica, ka sabiedrību veido ne vien tādas personas kuras veido ģimeniskas attiecības ar pretēja dzimuma pārstāvjiem, bet arī tādas personas, kuras šādas attiecības veido ar sava dzimuma pārstāvjiem.
“Valstij vienādā mēra ir jārespektē arī tie sabiedrības locekļi, kuri veido viendzimuma attiecības, un ir jārespektē tas, ka šādiem pāriem var veidoties ģimenes,” uzsvēra ST priekšsēdētāja.
Viņa sacīja, ka valstij ir jānodrošina, lai bērns uzaug ģimeniskā vidē, un, izstrādājot tiesisko regulējumu, kas skar bērnu, likumdevējam ir pienākums izvērtēt tā ietekmi uz skartajām bērna tiesībām.
“Likumdevējam ir jāveicina sabiedrības saliedētība, nevis otrādi,” teica Osipova.
ST spriedums izraisīja plašu sabiedrības rezonansi, un vairāki politiķi pauda viedokli, ka ST lēmums apdraud ģimeniskās vērtības, bet Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs sacīja, ka šāda aizsardzība viendzimuma ģimenēm ir vajadzīga, jo tā ir sociālā realitāte.
Trešdien, 9.decembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ar asām debatēm sāka spriest par sociālās aizsardzības nodrošināšanu visiem dzīvesbiedriem, bet nekādus lēmumus nepieņēma.
