Attēlam ilustratīva nozīme
Attēlam ilustratīva nozīme
FotoL BUKS

Pirmo reizi Latvijā minimāli invazīvā operācijā izoperēts barības vada vēzis 7

Pirmo reizi Latvijā veikta minimāli invazīva operācija, kuras laikā vīrietim izoperēts barības vada vēzis, aģentūru LETA informēja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS).

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Lasīt citas ziņas

Līdz šim šīs sarežģītās operācijas, kas skar gan krūškurvi, gan vēdera dobumu, tika realizētas vaļējā metodē vai daļēji laparoskopiski. Operācijas, kas saistītas ar barības vada vēzi, tiek veiktas reti, jo šī pataloģija ir smaga un vēzis ātri izplatās. Tā ir smaga operācija ar augstu komplikāciju risku: 20% – 60% gadījumu pacientam var rasties dažādas komplikācijas un atveseļošanās laiks var ieilgt. Ar minimāli invazīvo metodi komplikāciju riski mazinās un atveseļošanās laiks tiek samazināts, pacientam ātrāk atgriežoties ikdienas dzīvē.

Minimāli invazīvā laparoskopiskā torakoskopiskā barības vada rezekcija nozīmē, ka tiek operēts vēdera dobums un pēc tam krūškurvis, izveidojot mazus iegriezumus kameras un instrumentu izvietošanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikas virsārsts, atbildīgais ķirurgs Igors Ivanovs stāsta, ka vēzis ir jāizņem kopā ar barības vadu, bet tas ir jāaizstāj ar jaunu barības vadu. Jaunais barības vads tiek veidots no kuņģa. Laparoskopijas laikā kuņģis tiek atbrīvots no apkārtējiem audiem, no kuriem tiek veidots jaunais barības vads, kas tiek ievietots krūškurvī, piestiprinot to vietā, kur tika nogriezts izņemtais barības vads.

Viņš atzīst, ka operācija bija tehniski sarežģīta un ilga aptuveni septiņas stundas. Tajā uz neilgu laiku pacientam atslēdza vienu plaušu, nodrošinot, ka vienā krūškurvja pusē nav kustību. “Kad pacients elpo tikai ar vienu plaušu, ir sarežģīta situācija, kas prasa nepārtrauktu uzmanību no anesteziologu komandas, – daudz grūtāk ir noturēt narkozi, pacienta organismā notiek dažādas izmaiņas,” stāsta Ivanovs.

Pacientam barības vada vēzis diagnosticēts savlaicīgi, bet nebija iespējams veikt operāciju bez ķīmijterapijas un apstarošanas pirms rezekcijas. Ja audzēja stadija ir ļoti agrīna, uzreiz tiek veikta operācija, bet, ja tas ir paaudzies, audzēja apjomu samazina, lai būtu vieglāk izoperēt, un tad ir labāki rezultāti – mazāka iespēja, ka būs recidīvs vai metastāzes – audzējs jau ir novājināts un to ir drošāk izņemt.

Ivanovs stāsta, ka šī metode pacientam ļauj vieglāk atveseļoties – ir mazākas sāpes pēc operācijas, pacients ātrāk kļūst aktīvs, ir mazāk problēmu, kas saistītas ar griezumiem, piemēram, brūču nesaturēšana, sastrutošana, turklāt labāks kosmētiskais un funkcionālais rezultāts.

Barības vada vēzis visbiežāk rodas no smēķēšanas, alkohola un atviļņa slimības.

Pirmā minimāli invazīvā barības vada rezekcija tika īstenota sadarbībā ar Kauņas Universitātes slimnīcu un profesoru Almantu Malecki. RAKUS un Kauņas Universitātes slimnīca sadarbojas un apmainās ar pieredzi dažādās jomās.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.