Pirmo reizi Dziesmu un deju svētkos būs iespēja skatīties diasporas teātru izrādes! Dienas intervija ar Liāru Ozolu no Bergenas un Ingmāru Čaklo no Birmingemas 57
Dāvana Latvijai – tāds moto ir īpašam teātru festivālam, ko diasporas latvieši ir atveduši uz Rīgu un veltījuši Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku 150 gadu jubilejai. Par šo īpašo dāvanu plašāka saruna TV24 raidījumā “Dienas personība” ar Bergenas latviešu teātra “LatiBergen” režisori Liāru Ozolu un Latviešu Kultūras centra Birmingemā vadītāju, Birmingemas Mazā teātra režisoru Ingmāru Čaklo.
Velta Puriņa: Tieši Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētki ir atveduši Jūs šurp ne tikai ar savu līdzdalību, bet arī ar īpašu dāvanu. Vispirms par Jūsu dalību svētkos.
Ingmārs Čaklais: Mums katram iesaistītajam teātrī ģimenēs ir gan bērni, gan pieaugušie, kas dzied, dejo un dažādi citādi iesaistās. Man ir divi puikas, kas ir stalti, braši dejotāji “Straumēnu” deju kolektīvā, un mums visa programma zināmā mērā ir pakļauta tam. Un teātri ir mūsu sirdslieta, ko mēs tiešām vedam kā dāvanu un gribam būt klāt šajā brīdī, kad esam visi kopā.
Liāra Ozola: Mana ciešākā saistība ar Dziesmu svētkiem ir tāda, ka īstenībā no Bergenas ir ļoti kupla pārstāvniecība. No Bergenas dodas brīnišķīgs deju kolektīvs “Pērkonkalns”, tad ir arī dziedātāji, kas startē apvienotajā Norvēģijas korī “Laipa”, un folkloras kopa. Deju kolektīvs man ir īpaši tuvs, jo to vada mana mīļa draudzene Agrita Murāne. Tur dejo arī mana meita, bet viņa šobrīd gan nepiedalās, tāpēc ka mums nupat ir ģimenes pieaugums.
Kad sākās Jūsu gatavošanās šiem Dziesmu un deju svētkiem? Divus gadus iepriekš vai pat ātrāk?
Ingmārs Čaklais: Jāsaka, ka pat vēl agrāk, jo teātriem tas cikls ir tāds neprognozējams, cik izrāde var nodzīvot. Un tā nelaime ir tieši tāda, ka tā dzīvo ļoti īsu laiku. Mēs lēnām mēģinām veidot iestudējumus, kuriem ir ilgāks mūžs, kuri ir kvalitatīvāki un līdz ar to arī dzīvotspējīgāki. Mēs vienmēr esam domājuši par to, kā atbraukt uz Latviju un spēlēt izrādes, jo vienam pie otra aizbraukt, tas ir nedaudz vienkāršāk, bet aizbraukt uz Latviju jau ir sarežģītāk. Tāpēc mēs meklējām tos ceļus, tos iemeslus. Un šajā gadījumā Latviešu kultūras centrs aicināja kolektīvus izskatīt šo iespēju atbraukt uz Latviju, parādīties kopā visiem vienā festivālā.
Dziesmu svētki ir tā sajūta iekšā, bet fiziskā matemātika ir ļoti vienkārša – atbrauc ļoti daudz cilvēku no novadiem uz Rīgu, lai svinētu svētkus, un ļoti daudz cilvēku no pasaules atbrauc uz Latviju, lai svinētu šos svētkus. Un mēs gribam būt tajā brīdī klāt un teikt: “Lūdzu, paskatieties arī uz mums!” Jo nevienmēr cilvēki, kas grib paskatīties, kā darbojas diasporas teātris, viņiem ne vienmēr ir iespēja aizbraukt uz Bergenu vai uz Birmingemu, vai uz kādu citu pilsētu, kur spēlē šo teātri. Tāpēc mēs dodam tādu iespēju Latvijā uz vietas.
Kā Jums radās sazobe veidot šādu projektu, ko varbūt turpmāk varētu saukt par tradīciju: uz katriem Dziesmu un deju svētkiem atbraukt ar teātra festivālu?
Liāra Ozola: Šī ir pirmā reize, kad mēs šādu soli speram. Ideja drošvien iesakņojās jau kaut kad iepriekš, kad mēs šad un tad satiekamies kādā no valstīm. Mēs esam tikušies Lielbritānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, bet šī sajūta, ka mums gribas atvest uz Latviju un parādīt to, ko mēs protam, par to mēs esam daudz runājuši.
Ingmārs Čaklais: Iesākums varbūt tiešām ir tas, ka pirms divarpus gadiem izveidojās Pasaules latviešu amatierteātru savienība. Tajā ir aicināti iesaistīties un darboties visi latvieši, kas nodarbojas ar teātri ārpus Latvijas, kas nodarbojas ar amatierteātra mākslu. Amatierteātru māksla ir ļoti nopietnā līmenī skatāma un mēs arī gribam to tā skatīties. Amatierteātru savienība izveidojās, lai palīdzētu viens otram, lai liktu kaut kādus mērķus un uz kaut ko tiekties.
Tad, kad bija iespēja pagājušā gada rudenī Stokholmā parādīt izrādes Latvijas profesionāļiem – Mārai Ķimelei, Laurai Grozai, Atim Rozentālam, Dzintrim Krūmiņam – viņi novērtēja mūsu izrādes un labākās Latviešu kultūras centra darbinieki ir aicinājuši braukt uz Latviju un rādīt Latvijas skatītājiem.
Par teātra spēlētgribētājiem diasporā. Vai ir daudz pieteikumu? Kāds ir pieprasījums latviešiem pēc teātra savās diasporās?
Liāra Ozola: Teiksim tā, ja Bergenā teātrim šogad ir desmitais gads, tas nozīmē, ka mums tas jau ir tāda stabila vērtība. Mums ir izveidojies savs stabils teātra kodols un, protams, ir arī mainīgie lielumi, kas nāk un iet. Ar to braukšanu ir tā, ka Bergena pati par sevi jau ir plaša pilsēta, es personīgi uz mēģinājumiem braucu apmēram stundu. Tas nav daudz. Es zinu, ka citās valstīs brauc pat trīs stundas. Bet tas ir zināms izaicinājums, ka šie attālumi tomēr ir jāpārvar, un, ja cilvēki ir gatavi stundu un vairāk vēltīt tikai ceļā vienā virzienā uz mēģinājumu, man liekas, ka tas ir tas, kas liecina par to, ka tas ir vajadzīgs, cilvēki to novērtē.
Ingmārs Čaklais: Manā gadījumā ir tā, ka Birmingemas Mazajā teātrī sāka spēlēt puisis, kas brauc no Londonas. Tas man likās aizdomīgi, mēs bijām pārliecināti, ka viņš atbrauks 1-2 reizes un ar to arī beigsies, bet rīt Jūs viņu varēsiet redzēt uz skatuves, tā kā nekas nav beidzies, bet viss turpinās. Un pateicoties tieši viņa aktivitātēm parādījās vēl cilvēki, kas iesaistās, un ir izveidojusies Birmingemas teātra filiāle Londonā un pēc tam izveidojās Londonas teātris “Trepes”.
Bet atbildot uz jautājumu, vai ir liela interese, man liekas, ir jāskatās, arī no tās pozīcijas – Birmingemā dzīvo ap 10 tūkstošiem latviešu, bet uz tādu izrādi kā skatītājus atvilkt var 0,1%. Nenormāli maz. Tas nozīmē, ka tā interese redzēt ir kritusies, varbūt tāpēc, ka tradīcijas nav bijusās, un varbūt kaut kas mainās kopējā sajūtā. Bet interese spēlēt, protams, ir vēl mazākam skaitam, un vēl to ar drosmi un aktivitāti noturēt. Bet mēs darām to, kas mums patīk un ko mēs gribam, un mēs cenšamies uzlabot savu kvalitāti.
Īsi pirms raidījuma, Liāra, teicāt un Ingmārs apstiprināja, ka ir diasporā ir izveidojies vienīgais bērnu un jaunieši bērnu teātris. Pastāstiet par to!
Liāra Ozola: Septembrī jau būs divi gadi kopš mums Bergenā ir izveidojusies bērnu un jauniešu teātra studija “miniLATiBergen”. Tur šobrīd darbojas piecas ļoti aktīvas, enerģiskas, aktīvas meitenes. Sākotnēji bija tā, ka Bergenā bija viena bērnu nometne, kurā mani uzaicināja padarboties ar teātra meistarklasēm, un tie bērni tik ļoti aizrāvās, viņiem tik ļoti patika, ka viņi jautā, vai mēs nevaram arī kādu mazu bērnu teātri uztaisīt. Es padomāju – kāpēc ne? Šobrīd mums ir tāds es teiktu ļoti spēcīgs bērnu kolektīvs. Esam sagatavojuši jau vairākas izrādes un šobrīd gatavojam vienu izrādi, ar ko piedalīsimies rudenī, kad būs lielais diasporas teātru festivāls.
Kāda programma ir atvesta uz Rīgu? Ko mēs varēsim redzēt?
Ingmārs Čaklais: Par programmu “Dāvana Latvijai”, mēs negribam atņemt galveno uzsvaru. Mēs paši braucam uz Dziesmu svētkiem, mēs atbalstām un būsim klāt un tā ir arī mūsu sajūta. Bet mēs gribam vienā dienā ielikt maksimumu, ko mēs varējām. Mēs ielikām četras izrādes, ielikām izrādes, ko jau pieminētā žūrija atlasīja kā labākās vai kā unikālākās. Esam pieaicinājuši visus laureātus, tai skaitā, teātri, kuram ir fantastiska sadarbība ar Latvijas režisori, Dānijas teātrim konkrēti ir tāda sadarbība.
No četrām izrādēm viena ir kamerizrāde ar ļoti skaistiem aktierdarbiem, viena izrāde kora un teātra izveidots mūzikls, kur paši radījuši gan dziesmas, gan tekstus. Tad ir Liāras izrāde, kas ir balstīta uz ukraiņu autores romānu par pietiekami nopietnu tēmu, situāciju Ukrainā 2014. gadā. Burvīgas trīs dāmas, ieskaitot Liāru, uz skatuves izspēlē ļoti smeldzīgu stāstu. Un tad ir mūsu, Birmingemas Mazā teātra, izrāde – jautra komēdija, lai parādītu, ka mēs neesam tikai nopietni un skumji. Mēs varam arī pajokot un komēdiju nospēlēt.
Kur varēs redzēt izrādes?
Paldies Dievam, mēs izrēķinājām tā, ka Dziesmu svētki vēl nav īsti ieskrējušies. 1. jūlijs, Ziemeļblāzma, 13:30 pirmā izrāde, 15:30 otrā izrāde, 16:30 ir festivāla atklāšana – suminājums Latvijai. Klāt būs arī kultūras ministrs, būs arī diasporas vēstniece Elita Gaveles kundze. 18:00 un 20:00 būs divas atlikušās izrādes. Četras izrādes vienā dienā. Man liekas, pietiekami daudz, no kā izvēlēties!
Visu sarunu par diasporas teātru festivālu “Dāvana Latvijai” ar Liāru Ozolu un Ingmāru Čaklo skaties video!
