Pirmo reizi 500 gados atvērts Jēzus kaps 6
Pirmo reizi vismaz 500 gados, bet iespējams – vēl ilgākā laika periodā skatienam atklāta Jēzus Kristus kapa iekšiene, vēsta “National Geographic”.
Zinātnieki noņēmuši marmora apšuvumu, kurš Jeruzālemes Sv. Kapeņu baznīcā klājis Jēzus kapavietu kopš 1555. gada, zem tā atklājot pildmateriālu. National Geographic Society rezidējošais arheologs Fredriks Hīberts komentējis, ka izolācijas slānis pētniekus pārsteidzis un tā analīzes prasīs ilgu laiku, tomēr, kad tas būs noņemts, beidzot būs iespējams ieraudzīt akmens plātni, uz kuras, saskaņā ar evaņģēlijiem, pēc nāves guldīts Jēzus Kristus.
Jēzus kapavietu mūsdienās ieskauj neliela celtne, kuru dēvē par Edicule – tiešā tulkojumā no latīņu valodas “ēciņa”. Gan ēciņu, gan pašu kapavietu šobrīd restaurē Atēnu Nacionālās tehniskās universitātes zinātnieku grupa.
Restaurācija sniegusi zinātniekiem bezprecedenta iespēju izpētīt oriģinālo virsmu kristietības vissvētākajā vietā. Pētījumi ļautu saprast gan to, kā sākotnēji izskatījusies kapavietu ieskaujošā ēka, gan arī kā tā pamazām izveidojusies par centrālo Jēzus godināšanas un piemiņas vietu, kopš to mūsu ēras 326. gadā identificēja Romas imperatora Konstantīna māte Helēna.
Sv. Kapavietas baznīcu (zināma arī kā Sv. Augšāmcelšanās baznīcu) patlaban pārrauga sešas kristiešu konfesiju pārziņā: trīs lielākās ir grieķu pareizticīgā baznīca, Romas katoļu baznīca, kā arī armēņu pareizticīgā baznīca, tāpat ir arī trīs mazākas: koptu, Etiopijas pareizticīgo baznīca un sīriešu ticīgo kopiena. Pieņemti īpaši noteikumi kuri regulē baznīcas koptelpu izmantošanu.
Jēzus kapavietas stāvoklis jau vairākus gadu desmitus bijis satraucoši slikts – tā cieta 1927. gada zemestrīcē, un 1947. gadā britu varasiestādes bija spiestas nostiprināt baznīcu ar neizskatīgiem ārējiem stiprinājumiem. Sākt restaurāciju nevarēja gan draudžu savstarpējo nesaskaņu, gan arī līdzekļu trūkuma dēļ.
Pērn Grieķijas pareizticīgo baznīca uzaicināja celtni izpētīt Atēnu nacionālās tehniskās universitātes speciālistus, kuriem jau bija pieredze Akropoles un Sv. Sofijas katedrāles restaurācijā. Vienošanās par restaurāciju tika panākta martā un paredzēts, ka tai jānoslēdzas 2017. gada pavasarī.
Restaurācija izmaksās vairāk nekā četrus miljonus dolāru, un līdzekļus tam ziedojušas pazīstamas personības, tostarp Jordānijas karalis Abdulla II.
