Pirmo Latvijas prezidentu pēdās 0
Valsts svētku nedēļa ir piemērotākais brīdis, lai apceļotu Zemgali, kur šūpulis kārts visiem četriem pirmās Latvijas brīvvalsts prezidentiem. Turklāt šodien tiek atklāts jaunais gājēju tilts pāri Driksas upei Jelgavā, kas pēdējos gadu desmitos izaugusi par novada kultūras centru.
Arī Jelgavai – vanšu tilts
Pirms pāris gadiem Jelgavas tūrisma objektu klāstu papildināja atjaunotais Svētās Trīsvienības baznīcas tornis ar modernu pilsētas vēstures ekspozīciju, kurā vieta atvēlēta arī informācijai par valsts prezidentiem.
Nu Jelgavas vizītkartē parādījies jauns vaibsts – vanšu tilts, kas pilsētas centrālo daļu savieno ar Pasta salu, kur paredzēts izveidot skulptūru parku. Iedzīvotāju aptaujā jaunais tilts ieguvis viduslaiku pilsētas Mītavas vārdu. Gar Driksas upi izbūvēta arī divu līmeņu promenāde ar veloceliņu, krasta nostiprinājumi un gājēju atpūtas zona.
Vērienīgos darbus pilsētas iedzīvotāji vērtē atzinīgi. “Mītavas tilts ir unikāls Baltijas mērogā. Tomēr, veidojot šo projektu, varēja vairāk izmantot Driksas krastmalas dabisko skaistumu. Nu pilsētas viesiem rodas iespaids, ka agrāk šajā vietā nekā nav bijis, bet tā nav,” uzskata dizainere Ilona Drīliņa. Taču viņa ir pārliecināta, ka ar laiku jauno pilsētvidi upmalā pieņems arī būvniecības darbu iztraucētās dzīvās radības – Driksā pie vanšu tilta jau esot redzēts kāds ziņkārīgs jaunais gulbis.
Pa Čakstes bulvāri līdz “Aučiem”
Līdztekus gājēju tiltam rekonstruēts arī Jāņa Čakstes bulvāris no Raiņa līdz Lielajai ielai. Pieminekli pirmajam Latvijas prezidentam J. Čakstem (1859 – 1927) var aplūkot laukumā iepretim Sv. Trīsvienības baznīcas tornim (tēlniece Arta Dumpe), bet vairāk par izcilo valstsvīru uzzināt jābrauc uz Salgales pagastu (Ozolnieku novadā starp Garozu un Emburgu), kur Lielupes krastā atrodas Čakstes dzimtas mājas “Auči”. Tur Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs iekārtojis ekspozīciju, kas iepazīstina ar Jāņa Čakstes sabiedrisko darbību, astoņiem bērniem svētītās ģimenes dzīvi un dzimtas likteņiem.
Nākamā Valsts prezidenta vecāki sākumā rentēja Bērsteles muižu, pārvaldīja vējdzirnavas un ķieģeļu cepli, bet vēlāk iepirka “Aučus” toreizējā Vecsvirlaukas pagastā, kur pagājušā gadsimta 30. gados Jānis sāka būvēt šobrīd redzamo, laukiem mazliet pompozo māju ar torni.
No 1995. gada ēka atkal pieder Čakstes dzimtai – to atjaunojis prezidenta mazdēls Jānis Konstantīns Čakste ar ģimeni. Oficiāli “Auči” nav nedz muzejs, nedz arī kāda muzeja filiāle. Tā ir piemiņas vieta, kur vienkopus glabājas visplašākā informācija par Latvijas pirmo prezidentu. Lai to izpētītu, iepriekš jāpiesakās pa tālruni 26392154.
Ulmaņa sēta “Pikšās”
Arī pirmskara Latvijas pēdējā prezidenta Kārļa Ulmaņa (1877 – 1942) piemiņas vieta Bērzes pagasta “Pikšas” (starp Jelgavu un Dobeli ceļa malā ir norāde), pateicoties viņa brāļa mazdēlam Gunāram Ulmanim, Zemkopības ministrijas un sabiedrisko organizāciju atbalstam, ir labi iekārtota un uzturēta.
“Pikšās” izveidota tipiska 20. gs. 30. gadu lauku sēta, kas atspoguļo Latvijas lauksaimniecības attīstību šajā laikā. Tur ir gan vēsturiska ekspozīcija, kas veltīta Kārļa Ulmaņa dzīves gājumam, politiskajai darbībai, valstiskajam devumam un paustajām idejām.
Kārļa Ulmaņa dzimtajās mājās gan tikpat kā vairs nav jūtama viņa astrālā klātbūtne, jo vēsturiskās ēkas nojauktas 1980. gadā, taču esošais ēku komplekss tapis, vismaz daļēji cenšoties atjaunot zudušo vidi un ar īstu Latvijas ziedu laiku vērienu, ko īstenoja pēc 1934. gada apvērsuma pretrunīgi vērtētais K. Ulmanis. Rudens un ziemas sezonā brīvdienās muzejs gan ir slēgts, tomēr, iespējams, apmeklējumu izdosies sarunāt pa tālruni 29364230, jo muzeja vadītājs turpat vien dzīvo.
Akmens Džūkstē, bet Tērvetē – nekā…
Bēdīgāk ar piemiņas vietām veicies prezidentiem Gustavam Zemgalam (1871 – 1939) un Albertam Kviesim (1881 – 1944). G. Zemgalam uzstādīts vien piemiņas akmens (mākslinieks A. Krievāns) Džūkstes pagasta “Brātiņos” (Tukuma nov.), kur otrais Valsts prezidents dzimis un pavadījis pirmos divus dzīves gadus. Pēc tam Zemgalu ģimene pārcēlusies uz Aizputes Upesmuižu un nākamais prezidents mācījies Sakas pagasta pamatskolā. “Pagaidām Gustava Zemgala piemiņa mūspusē nav iemūžināta, bet pēc diviem gadiem Aizputes novadpētniecības muzejā atklāsim novada kultūrvēstures ekspozīciju, kurā būs informācija arī par viņu,” atklāja muzeja vadītāja Jolanta Berga.
Tāpat Alberta Kvieša dzimtajā Tērvetes pusē par trešo prezidentu nav saglabājušās nekādas liecības. Vietējais gids un vēstures zinātājs Andris Vēveris pastāstīja, ka gan Kvieša tēva mājas “Vecvagares” Penkules centrā, gan mātes mājas “Ērgļi” Tērvetē esot stipri nolaistas un nekas neliecinot par to saistību ar ievērojamo valstsvīru.
“Esmu dzirdējis, ka Alberts Kviesis dzimis toreizējā pagasta valdes mājā, kur otrajā stāvā dzīvojis viņa tēvs, pagasta skrīveris. Šī ēka ir atrodama tagadējā Tērvetes pansionāta teritorijā, un tajā iekārtoti dzīvokļi. Pagasta nams celts 19. gs. 70. gados, kad pēc dzimtbūšanas atcelšanas trūka sabiedrisku ēku,” stāsta A. Vēveris, kurš sarakstījis izdevumu par Tērvetes pagasta vēsturi.
Savas prezidentūras laikā A. Kviesis ne reizi vien atcerējies, ka ir tērvetnieks, tādēļ vietējai pašpārvaldei tomēr būtu jāpadomā, kā godināt viņa piemiņu, uzskata novadpētnieks.
