“Pirmo dienu stress intensīvās lauka mācībās daudziem brīvprātīgajiem dod pa kuņģi.” Gustavs Terzens par zemessargu mācībām “Kurbads” 79
Kā zināms, Gustavs Terzens, žurnālists, dīdžejs, mūziķis, TV raidījuma “Literatūre” veidotājs un Latvijas Radio raidījuma “Kultūras rondo” vadītājs, ir arī Latvijas zemessargs. Šogad viņš uzsāka savu 3. brīvprātīgā zemessarga dienesta gadu.
Sava sociālā tīkla “Facebook” kontā Terzens dalījies grūtajā, bet vērtīgajā pieredzē pēc tikko kā aizvadītajām mācībām “Kurbads”. Viņa stāstītais ļauj gūt priekšstatu par mācībām un redzēt tās ar zemessarga acīm.
Gustavs Terzens dalās:
“Mans mīļākais liekais svars.
Kapelāna Kalmes pareģojums skan šādi – zemessardzē jūs zaudēsiet daudz. Savu izlaidīgo dzīvesveidu, slikto fizisko formu un ilūzijas par to, ka mūs glābs kāds cits, jo jāatceras, ka pirms 5.panta nāk 3.pants. Šis piepildās ar uzviju. Pagājušogad mācībās „Kurbads” zaudēju 6 kg sava ķermeņa svara. Šogad 4,5.
Baroja eksponenciāli labāk ar katru dienu. Burkšķēšana zemessardzē nav labs tonis, bet tā pastāv, ko tur liegties. Pirmo dienu stress intensīvās lauka mācībās daudziem brīvprātīgajiem dod pa kuņģi. Komandpunkts to jūt. „Ēdam maizi!” izskan ar vilktu un bijīgu izskaņu no virtuves palīgiem tādās pašās uniformās kā mums. Viņi tikai liek porcijas. Mēs ēdam visu – no Ring of Joy donata ar kokosa garšu līdz mazkalibra bumbieriem un vistu šķiņķiem un… maizi.
Komandieri ēd pēdējie. Komandieri guļ par 2 stundām… nuuuu… Neguļ.
Komandieri ir mūsu pašu biedri. Viņi skaita, skrien, uzklausa, dzer paracetamolu, nes ūdeni un paliek nomodā pat tad, kad priekšā sagaidāmas dienas bez miega, atelpas un…maizes.
Spīd saule. Rokam ierakumus. Nav spēka. Tas palika lauka kaujas iemaņu drillā dienu iepriekš, skrienot ar Carl Gustav granātmetēju pa meža pauguriem. Bez lādiņa tas sver 14 kg. Ar lādiņu vēl kādi 2-3 kg klāt. Plus individuālais pašaizsardzības ierocis kopā ar pilnu munīcijas devu..te ar kādi 4 kg vēl. Plus līdzpaņemtais konservs 250g (aļņa gaļas, ar atlaidi pa 2,50 rimčikā), plus ūdensblašķe 1 L, goretex jaka (priekš kam???) un vēl dažādi nieciņi totālai labsajūtai…vieglais kājnieks, jopcik…
Atved pusdienas. Ir rīsi, salāti, frikadeļu zupa, bumbieri un saldajā austiņa ar suliņu. Gaļa palikusi citā auto. Tā gadās. Ēdam maizi! Gaļas marmi atved pusstundu vēlāk biedrs no vadības sastāva pašrocīgi..sejā viņam tādas pašas bezmiega un pārpūles pēdas kā mums. Choose your hard – ja kaut kas nepatīk, nāc un pats organizē pilnas kaujas mācības veselam bataljonam… Varam tikai iedomāties, ko tas prasa no vadības centra, lai visi būtu paēduši, ierindā, noekipēti, apmācīti un drošībā. Un viņi ir tādās pašās uniformās kā mēs.
Sāk līt lietus. Sākas manevri. Visiem iestājās stand-to jeb ilgstošs vērojošs klusums visos sektoros. Novērotāji vēro komandierus. Komandieri vēro mūs. Mēs vērojam sektorus, kuros tūdaļ parādīsies pretinieks. Sākās kauja. Izvērsums ir liels. Atkāpšanās dziļums brīžiem šķiet nepārvarams. CG plecā nospiež kakla nervu tā, ka notirpst labā roka. Plaukstu nejūt arī tad, kad kaujas truba tiek uz brīdi nolikta sūnās. Bet adrenalīnā nejūt. Sūnas ir slapjas. Sāp mugura. Izmirkstam līdz kaulam. Smiltis ir visur. Pat glaunajā Aimpoint tēmeklī. Kauja beidzas.
Reorganizējamies. Stāvam tā, lai glumi slapjais smilšainais formas tērps nepieduras pārpūlētajai miesai. Pīpējam. Filtri slapji, jo cigarešu paciņas sānu kabatās uniformās vienkārši tur tā stāv. Pati cīga ir sausa. Dūms garšo pretīgi. Bet ko darīt… kas nepīpē, tam kaut kas jādara.
Līdz somām un sausai kārtai vēl jāpaciešas. Cik? To nezina pat komandieri. Kādam pasprūk „Ko mēs te vispār darām?”…. Ēdam maizi! Pēc stundas uzspīd saule. Vada komandieris paziņo, ka iesim ātrajā uzbrukumā vada sastāvā. Bet pirms mirkļa taču jau viena kauja jau bija!! Un lija lietus…
Paldies visiem biedriem par piedzīvoto! 8 dienu mācību hardkors ir noslēdzies. Visi mājās un drošībā. Īpašs lepnums par jaunizceptajiem komandieriem un pelnīti jauniegūtajām pakāpēm. Un pāri visam – cieņa un apbrīns par to, ko spēj paveikt Studentu bataljona komandcentrs!
Stājies zemessardzē!
Ēdam maizi!”
