Pirmo aprīli elektrības tirgū, visticamāk, nepārcels 3
Pēc diskusijas pirmdien koalīcijas padomē Ministru prezidente Laimdota Straujuma vakar paziņoja, ka saistībā ar mazo pārdevēju skaitu mājsaimniecību elektroenerģijas tirgū un straujo cenas kāpumu ļoti daudziem patērētājiem viņa likusi izvērtēt iespēju tirgus liberalizācijas atlikšanu līdz 2015. gada 1. janvārim. Ekonomikas ministrijai uzdots noskaidrot elektroenerģijas cenas kāpuma iemeslus.
Iecerētā elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām no 1. aprīļa cenas sadārdzinājuma dēļ izpelnījusies arī “Latvijas avīzes” lasītāju kritiku. Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis tirgus liberalizācijas nepieciešamību vakar “Latvijas Avīzei” skaidroja tā: “Elektroenerģijas cenas kāpums pēc 1. aprīļa ir sekas Latvijas valdības un Saeimas pēdējos desmit gados pieņemtajiem lēmumiem – tās ir starpvalstu saistības, Eiropas Komisijas direktīvas, lēmumi par atbalstu atjaunojamai enerģijai un obligātās iepirkumu komponentes apmēriem un citi. To paredz arī šā gada valsts budžets, par kuru nobalsoja Saeima un kas paredz elektroenerģijas tirgus liberalizāciju.”
V. Dombrovskis atgādināja – valdības lēmumu par tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, pēc toreizējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iniciatīvas, jau vienu reizi atlika, tāpēc ka obligātajā iepirkuma komponentē (OIK) nebija paredzēti OIK un cenu kāpumu kompensējošie mehānismi. Patlaban ir panākts, ka OIK tuvākajos gados nepieaug un budžetā ir piešķirts finansējums sociālajam atbalstam mazāk nodrošinātajām iedzīvotāju kategorijām, lai novērstu cenu pieauguma ietekmi.
“Gadījumā, ja valdība un Saeima mainīs savus agrākos lēmumus, tad, visticamāk, “Latvenergo” vērsīsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ar lūgumu palielināt tarifus tāpēc, ka ir aprēķināts jauns OIK, bet starta tarifu uzņēmums ik gadu dotēja ar 25 miljoniem eiro. Lēmuma atcelšana arī ietekmēs valsts budžeta deficītu,” tā V. Dombrovskis.
“Saglabājot regulētās cenas, tarifi būtu jāpaaugstina, un iedzīvotājiem tik un tā būtu jāmaksā vairāk, līdzīgi kā tas notiks, ja elektrības tirgus mājsaimniecībām tiks atvērts,” vakar pēc sanāksmes “Vienotības” Saeimas frakcijā apstiprināja “Latvenergo” valdes loceklis Uldis Bariss.
“Viennozīmīgi, valdībai ir jārūpējas, lai no tirgus liberalizācijas, lai kurā datumā tā notiktu, neciestu mazāk nodrošinātie cilvēki, un jāparedz pietiekams sociālais spilvens, un jābūt gatavai nepieciešamības gadījumā to arī palielināt,” piebilst ekonomikas ministrs.
Bariss atteicās prognozēt, kāda varētu būt “Latvenergo” rīcība gadījumā, ja 1. aprīlī elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām netiks atvērts. Viņš nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai “Latvenergo” šādā situācijā vērsīsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, lūdzot tarifa paaugstinājumu. Viņš uzsvēra, ka patlaban par to nebūtu korekti runāt, jo lēmums par tirgus liberalizācijas apturēšanu nav pieņemts.
SIA “Baltcom”, kas jau paziņojis cenas piedāvājumu iedzīvotājiem, vakar kritizēja lēmumu par liberalizācijas termiņa atlikšanu. Uzņēmuma valdes loceklis Gints Kiršteins uzsver – valdība nekādus lēmumus vēl nav pieņēmusi, tāpēc ir pāragri spriest par “Baltcom” turpmāko rīcību. “Premjerministres Laimdotas Straujumas paziņojums par iespējamo tirgus pilnīgas liberalizācijas termiņa pārcelšanu līdz šā gada beigām, cerot, ka tas ļaus samazināt elektroenerģijas izmaksu pieaugumu, nav saprotams, jo elektrība Latvijā varētu kļūt lētāka vien tad, kad izveidos starpsavienojumu starp Lietuvu un Zviedriju, tas varētu notikt aptuveni 2016. gadā. Premjerministres cerība, ka, atliekot tirgus liberalizāciju, gada beigās varētu pēkšņi parādīties vairāk elektrības tirgotāju mājsaimniecībām, ir maz ticama. Gluži otrādi, nemitīgā politikas maiņa varētu aizbiedēt potenciālos tirgus dalībniekus. Tēlaini izsakoties, subsidēšanu var salīdzināt ar atkarību – problēmas atlikšana to neatrisina,” tā G. Kiršteins.
Valsts prezidents Andris Bērziņš, vairāki politologi vakar pauda domas, ka ir sākusies pirmsvēlēšanu kampaņa un diskusija par iespējamo elektroenerģijas cenas sadārdzinājumu ir kļuvusi par tās sastāvdaļu.
Centrālās Statistikas pārvaldes sniegtā informācija rāda, ka maksa par elektroenerģiju veido vidēji 3,4% no mājsaimniecības budžeta. SEB bankas makroekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis lēš – pēc tirgus atvēršanas izdevumi par elektroenerģiju kāps vidēji par 5 – 8 eiro mēnesī. Viņš norāda, ka elektrības cenu kāpums varētu negatīvi ietekmēt mājsaimniecību patēriņu, daļai iedzīvotāju mazinot savu elektroenerģijas patēriņu vai pārskatot citas izdevumu pozīcijas, tomēr elektroenerģijas īpatsvars kopējos izdevumos ir salīdzinoši neliels, tāpēc elektrības cenu pieaugums būtiski nepasliktinās iedzīvotāju pirktspēju. Turklāt sagaidāms, ka šogad iedzīvotāju ienākumi turpinās palielināties, ienākumu pieaugumam apsteidzot inflāciju.
Savukārt uzņēmumi jau patlaban atrodas brīvajā tirgū, pērkot elektroenerģiju par tirgus cenām. Līdz ar to elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām uzņēmumu darbību neietekmēšot vai ietekmēšot mazliet.
