Pirmkārt, strikti noteikt un aizstāvēt nacionālās vērtības 1
Armands Krauze, ZZS valdes priekšsēdētājs
Sarežģītā ģeopolitiskā situācija ir realitāte, ar kuru jārēķinās. Pasaule nemitīgi mainās, un neviens nevar garantēt, ka pēc nedēļas, mēneša vai gada tā būs tāda pati, kā bijusi. Ko šādā situācijā varam darīt mēs? Pirmkārt strikti noteikt un apzināt savas nacionālās vērtības.
Mums ir skaidri jāzina, kas mēs esam un kurp ejam! Kas ir mūsu vērtības un sarkanās līnijas? Kas ir tie vienkāršie darbi, kuri veido mūsu ikdienu un padara Latviju drošāku?
Drošības kontekstā noteikti jārunā par migrācijas jautājumiem, jo tā vien šķiet, ka šī problēma mūsu valstī izgājusi ārpus kontroles. Ar migrācijas jautājumiem katrai savas kompetences ietvaros jāstrādā vairākām ministrijām – ja Ekonomikas un Labklājības ministrijas to jau dara, tad ir nepieciešams, lai attiecībā uz valodas lietošanu iesaistītos Tieslietu ministrija, bet Finanšu ministrija stingrāk pievērstos nodokļu kontrolēšanai.
Aptuveni pirms pusgada iekšlietu ministrs izteicās, ka Latvijā iebraukušie migranti iekšējo drošību neapdraud. Atļaušos nepiekrist. Tā ir pulvera muca ar laika degli un tikai mūsu ziņā ir panākt, lai tā “neiet gaisā”, kā tas jau notiek daudzās citās Eiropas valstīs. Zviedrija no imigrantiem ir tā nogurusi, ka gatava katram, kurš brīvprātīgi atgriezīsies dzimtenē, no nākamā gada maksāt 30 tūkstošus eiro. Mēs gribam pēc dažiem gadiem sēdēt līdzīgā “peļķē”? Ļoti šaubos. Nelegālie migranti jau tagad Latvijā ir.
Minēšu piemēru. Pēc manas iniciatīvas sākām ieviest kārtību pārtikas piegādes jomā. Uzsākot visu ēdienu piegādes kurjeru reģistrāciju Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājaslapā, atklājās, ka daudzi no šiem cilvēkiem Latvijā uzturas un strādā nelegāli. Baidos, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa un par nelegālo imigrantu patieso skaitu īsas skaidrības nav.
Jau esmu teicis un atkārtoju vēlreiz – pieņēmums, ka šie kurjeri ir tikai nabaga ārvalstu studenti, kuri no studijām brīvajā laikā cenšas nopelnīt kādu lieku eiro, ir absolūti aplams. Jūs varat iedomāties ārvalstu studentu, kurš nepārzina angļu valodu (par latviešu valodu nemaz nerunājot)? Es nevaru. Studijas augstākā izglītībā, kuras nereti aprobežojas tikai ar studiju maksas samaksāšanu, nevar būt migrantu brīvbiļete uz Eiropu.
Taču tajā pašā laikā viesstrādnieki mūsu tautsaimniecībā ir ļoti vajadzīgi, bet tiem ir legāli jāiebrauc Latvijā, jāmaksā nodokļi un tad, kad atļaujas beidzas, Latvija ir jāpamet. Tomēr sistēma jāsalāgo tā, lai tā ir izdevīga kā uzņēmējiem, lauksaimniekiem un Latvijas tautsaimniecībai, tā arī šiem viesstrādniekiem. Piemēram, no 1.aprīļa Lauku atbalsta dienesta sistēmā var sākt reģistrēt sezonas laukstrādniekus jeb viesstrādniekus. Sezonas laikā šie darbinieki ir neaizstājami. Neviens lauksaimnieks nevēlēsies, lai raža iet postā un sapūst tikai tādēļ vien, ka trūkst darba roku.
Tomēr 90 dienu uzturēšanās ierobežojums un 3000 eiro maksājumu griesti ne vienmēr atbilst mūsdienu realitātei, jo daudzi darbi ir gan apjomīgāki, gan prasa ilgāku laiku. Lauksaimnieku, un līdz ar to mūsu visu interesēm, daudz atbilstošāk būtu sākt šo reģistrāciju jau martā un paplašināt atļauto darbu veidus. Zemkopības ministrija pie tā jau strādā.
Taču vēlreiz atkārtoju, – pēc sezonas darbu beigām viesstrādniekam Latvija ir jāpamet un atbildīgs par to ir uzņēmējs, kurš viņu šurp uzaicinājis.
Vēl viena nacionālo interešu prizma ir atbalsts vietējiem ražotājiem. Būsim patrioti un atbalstīsim savējos! Esam panākuši, ka pārtikas tirdzniecības vietās uz cenu zīmēm jāizvieto norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts. It īpaši svarīgi tas ir pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā lielākā daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis un nepirkt tajās ražotos produktus, bet vēlas atbalstīt Latvijā ražoto produkciju. Šis izcelsmes valsts karodziņš uz cenu zīmes arī ir tas pieturas punkts, kurš neļauj mums iekrist latvisku nosaukumu lamatās, ja aiz tiem stāv agresorvalsts Krievija vai Baltkrievija.
Vienmēr jāatceras, ka Latvijas spēks allaž bijis laukos. Lauksaimnieki bija tie, kas 1991.gada janvāra Barikāžu laikā pēc pirmā aicinājuma ar smago tehniku brauca uz Rīgu, lai aizstāvētu savu valsti un brīvību. Lauksaimnieki un pārtikas ražotāji būs tie, kas krīzes situācijā nodrošinās mūs ar stratēģisko resursu – pārtiku. Lauksaimniecība šī vārda plašākajā nozīmē ir viens no tiem stūrakmeņiem, uz kura balstās mūsu valsts spēks un nacionālās intereses.
Apmaksā partija “Zaļo un Zemnieku savienība”.
