Kādi pasākumi nepieciešami, lai novērstu plūdus Latvijas novados? 4
Romualds Dovgjallo, Melioratoru biedrības vadītājs, “Meliorācija AG” valdes priekšsēdētājs: “Kā kaut kur Latvijā sākas plūdi, tā uzreiz atceramies par meliorāciju un melioratoriem. Kad iebruka lielveikala jumts, nositot cilvēkus, uzreiz atklājām nopietnus trūkumus būvniecībā. Meliorācijā jau ir līdzīgas nelaimes. Valsts uzraudzība vāja, naudas un speciālistu trūkst, viens privātīpašnieks savā zemes īpašumā kaut ko vēl dara, bet otrs blakus neliekas ne zinis. Kaut arī skaidri zināms, ka bez savlaicīgas grāvju, noteku un ūdensteču tīrīšanas saimniekot ilgstoši nebūs iespējams. Neatkarības atjaunošanas pirmajos gados mums vēl bija meliorācijas pārvaldes – tām bija tehnika, speciālisti, katrai sava uzraugāmā teritorija. Bet vēlāk pārvaldes likvidēja, tehniku izpārdeva, melioratori izklīda, to vietā izveidoja valsts uzņēmumu “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, kurā meliorācija ir tikai viens no daudziem darba laukiem un kura speciālistu un naudas trūkuma dēļ neko lielu nespēj paveikt. Lai stāvokli labotu, pirmkārt, Latvijas Lauksaimniecības universitātē jāatjauno Meliorācijas fakultāte, kurā savulaik gatavoja melioratorus. Otrkārt, katrā vietējā pašvaldībā jābūt meliorācijas dienestam, kura speciālisti pārrauga sava novada teritoriju, savlaicīgi organizējot pasākumus plūdu novēršanai. Treškārt, līdzīgi kā nesen tika lemts par Valsts būvinspekcijas atjaunošanu, jānostiprina valsts uzraudzība meliorācijā. Ja arī turpmāk nedarīsim neko, būs vēl sliktāk un plūdus piedzīvosim arī citos Latvijas novados.”
Andis Antonovs, Krimuldas novada zemnieku saimniecības “Mieļēni” īpašnieks: “Iemesli, kāpēc ceļas plūdi, pēc manām domām, ir seni un visiem ļoti labi zināmi: cilvēku vieglprātīgi aizbūvētās caurteces; bebru sabūvētie dambji. Padomju laikos izbūvētā meliorācija daudzviet ir tādā stāvoklī, ka vajadzīgs ļoti liels remonts, kuru ne vienmēr zemes īpašnieki grib vai spēj atļauties. Aizaugušo upju un grāvju tīrīšanu bremzē ierēdņu birokrātija. Ja kaut ko grib darīt, vajag projektus, atļaujas, saskaņojumus, kuri prasa laiku un lielus izdevumus. Cilvēki negrib ar to nodarboties, jo par to naudiņu, ko izdod atļaujām, viņi varētu iztīrīt kādu aizaugušu grāvi vai izrakt jaunu.
Reiz savā mežā slapjā vietā izraku 10 reiz 10 metru lielu dīķi. Bet vakarā meža dienesta priekšniece klāt: “Kur atļaujas, kur projekts, kur meža zemes transformācija?” Ka mežs slīkst nost, tas nevienu neinteresē. Pašvaldībām vajadzētu vairāk iedziļināties šajās problēmās. Diemžēl Krimuldas novada pašvaldībā pat nav neviena, kas orientētos meliorācijā.”
Uldis Kļaviņš, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes vides un ūdenssaimniecības katedras docents: “Problēma ir daudz nopietnāka nekā tās pārplūdušās upes dažos novados. Daba soda cilvēkus par viņu tuvredzību un bezatbildību. Latvijas Melioratoru biedrība vairākkārt teikusi valdībai, ka ir pēdējais laiks rīkoties savulaik Latvijā izbūvētās meliorācijas sistēmas atjaunošanai, kas daudzviet vairs nedarbojas, tāpat jaunu nosusināšanas sistēmu izbūvei. Pat zemnieki laukos ir sapratuši, ka beidzot jārīkojas, jo viņu lauki pārplūst, pārliekā mitruma dēļ jācieš arvien lielāki zaudējumi. Gan uz Lauku atbalsta dienestu, gan uz mūsu universitātes konsultāciju centru nāk zemes īpašnieki, prasot speciālistu padomu, kā pareizi rīkoties. Uzskatu, ka liela kļūda bija Meliorācijas fakultātes likvidēšana, pēdējiem melioratoru diplomus izsniedzām 1993. gadā. Šī kļūda ir jālabo. Ar to kursu, ko pašlaik lasu Lauku inženieru fakultātes studentiem, ir nepietiekami meliorācijas speciālistu sagatavošanai.”
Uzziņa
Valsts uzņēmuma “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” pārziņā pavisam ir upes vai to posmi vairāk nekā 13 000 km kopgarumā.
No šogad valsts budžetā piešķirtajiem 2,3 miljoniem eiro, kas paredzēti meliorācijas būvju uzturēšanai un citiem meliorācijai pakārtotiem mērķiem, upju un to posmu attīrīšanai atvēlēti ap 712 000 eiro.
Ūdensteču krastu appļaušanai, nocirsto krūmu un atvašu aizvākšanai, bebru dambju likvidēšanai un bojājumu novēršanai iespējams tērēt vien aptuveni 340 000 eiro, par kuriem var uzturēt ūdensteces tikai aptuveni 600 km garumā.
Avots: Zemkopības ministrija.
