Pirmie uz kompetenču takas. Pieredze no Cesvaines vidusskolas 0
Skolotāju dienā ne tikai sveicam pedagogus, bet arī kopīgi atgādinām sev, cik atbildīgs ir viņu darbs un cik nerimtīgu attīstību tas prasa. Skolotāju jaunais izaicinājums – kompetenču pieeja izglītībā.
Tās pakāpenisku ieviešanu līdz 2030. gadam visās Latvijas skolās šā gada 20. septembrī atbalstīja Saeima. Savu viedokli par kompetenču izglītības nepieciešamību, plusiem un mīnusiem žurnāls “Mājas Viesis” aicināja izteikt Cesvaines vidusskolas sākumskolas skolotāju Gintu Libeku. Cesvaines vidusskola piedalās kompetenču izglītības pilotprojektā.
Radoši izkāpt no rāmjiem
Kompetenču pieeja izglītībā ir mācīšanās iedziļinoties. Skolēns prot lietot zināšanas un prasmes kompleksi, orientēties dažādās dzīves situācijās un risināt problēmas, kā arī paust savu viedokli. Viņš plāno savu darbu, domā par mācīšanās mērķiem un kā tos sasniegt.
Tas ir komandas darbs, skolotājs ir kā konsultants, iesaistās arī vecāki. Mēs bērnu vēlamies veidot kā radošu darītāju, kas spēj sevi novērtēt un ir atbildīgs par vidi, kurā dzīvo. Tas nenotiks uzreiz, tam nepieciešams ilgāks laiks.
Kā kompetenču izglītība ienākusi mūsu skolā? Piemēram, katrai sākumskolas klasei ir fakultatīva nodarbība ārpusklases lasīšanā, notiek lasīšanas rīti. Sadarbojamies ar pilsētas bibliotēku, kur pagājušajā mācību gadā notika tematiskas stundas – tās vadīja Cesvaines pilsētas bibliotekāre, kura iejutās kādā no literāro varoņu tēliem (Pepija Garzeķe, Vilks, Detektīvs u. c.).
Vienā no stundām skolēni kopā ar ķīmijas skolotāju iesaistījās sniega taisīšanas eksperimentā.
Bērni piedalījās arī burtu spēlēs, kurām kā balva sekoja ekskursija. Bibliotēkā iepazinās ar Kārļa Skalbes pasaku “Kaķīša dzirnavas”, iesaistījās radošajās darbnīcās, kur bija lomu spēles un atjautības uzdevumi, kā arī devās uz Kārļa Skalbes muzeju Vecpiebalgā. Un tam pamatā ir lasīšana ar interesi un izpratni.
Mūsdienu skolēnus ieinteresēt lasīšanai ir grūtāk nekā agrāk, jo grāmatu aizstāj modernās tehnoloģijas. Svarīgi, lai lasītu paši vecāki, lai lasītu priekšā saviem bērniem, pārrunātu izlasīto. Priecājos par jaunajiem vecākiem, kuri lasa saviem mazuļiem vakara pasaciņu. Reizēm jaunais ir labi aizmirsts vecais. Priecājos, ja vecāki uzklausa manus ieteikumus un neprasa bērnam, kā viņam gājis skolā, bet gan ko jaunu viņš šodien iemācījies. Tā vēlreiz tiek atkārtots dienā apgūtais, un vecāki atvēl laiku, lai parunātos ar savu bērnu.
Notiek arī mācību stundas mežā, ko rīko skolēnu vecāki, 2. un 4. klasei kopā – ekskursija, iepazīšanās ar meža tehniku un instrumentiem, koku sugu noteikšana, spēles, atpūta. Ir reizes, kad matemātikas stundu 1. un 2. klasei vada 11. klases skolēni. Tātad mācības notiek visdažādākajās vietās – skolā, bibliotēkā, muzejā, uzņēmumā, mežā. Stundas kopā vada arī sporta un bioloģijas skolotājas.
Mācību stundās īpaši domājam, kā pilnveidot skolēnu prasmes uzmanības noturībai.
Nodarbību sākam ar intrigu, jautājumu par atbilstošo tēmu, mīklu, spēli, atjautības uzdevumu, prāta vētru, lai interesi saglabātu visu mācību stundu. Tiek izmantotas atgādnes, pareizā uzdevuma atbilde atrodas klasē noteiktā vietā, skolēns pats paskatās, vai pareizi veicis uzdevumu. Ja nesaproti, ielūkojies mācību grāmatā vai atgādnē, prasi klasesbiedram un tikai tad skolotājam. Jaunā metode aicina kļūt brīviem, izteikties un uzstāties publikai.
Soli pa solim uz mērķi
Valstī pedagogu attieksme pret kompetenču izglītību ir atšķirīga neatkarīgi no vecuma, tāpēc nevar teikt, ka skolotāju vecumam ir nozīme. Ir ļoti radoši un enerģiski vecākās paaudzes skolotāji, kas seko līdzi jaunākajām tendencēm izglītībā, nemitīgi ceļot savu kvalifikāciju.
Skolotājiem, iesaistoties projektā, tiek dota iespēja iepazīties ar jaunākajām tendencēm izglītībā, apmeklēt kursus, aprobēt jauno mācību saturu un metodiskos materiālus. Tomēr projekta sākums kompetenču izglītības ieviešanā bija sasteigts un informācijas pārāk maz, tāpēc vienota redzējuma nebija.
Ne vienmēr ir iespējams raiti īstenot jauno pieeju, jo mācību uzdevumus nepieciešams piemērot skolēnu spējām un attīstības līmenim. Skolēniem tiek sniegti atbalsta pasākumi ikdienā un pārbaudes darbos, un tas ne vienmēr ir viegli, ja ir liels bērnu skaits klasēs.
Manā klasē ir 23 skolēni. Lielākoties mūsu skolas klasēs ir vairāk nekā 20 bērnu. Te varētu nākt talkā skolotāju palīgi. Mūsu skolā šajā mācību gadā ir viena palīgskolotāja, kas sadarbojas ar priekšmetu skolotājiem un palīdz skolēniem apgūt mācību vielu. Jo vairāk skolēnu, jo vairāk palīgskolotāju vajadzētu.
Kopumā nevaru teikt, ka strādāju pilnīgi citādi. Pārmaiņas tiek veiktas soli pa solim.
Arī pašreizējā mācību sistēmā ir daudz labu lietu, tomēr kompetenču joma dod iespēju nojaukt barjeru starp skolēniem un skolotājiem. Nevar gan teikt, ka tas ir kas pilnīgi jauns – sadarbība visos līmeņos ir bijusi vienmēr. Liela nozīme ir sabiedrības viedoklim par jauno izglītības sistēmu un skolotāja prestižu. Vēl esam ceļa sākumā.
Tikai tagad tiek izstrādāti metodiskie materiāli un mācību līdzekļi, kas arī, manuprāt, ir vienīgais mīnuss šajā procesā – viss kavējas, jo apjomi ir lieli. Tāpēc es pati mācos, gluži tāpat kā mācās skolēni – mūsu kopējam mērķim.
