Pirmie soļi jaunajiem medniekiem – nometne “Vanaga acs” 0
Ja medību garu sirdī ieliekot jau pašā bērnībā, tad tas nekur nepazudīšot, tā stāsta pieredzējuši mednieki. Lai medību garu attīstītu, vairotu un stiprinātu, jau divpadsmito gadu cīnās Mārkulīčos, rīkojot jauno mednieku nometni “Vanaga acs”.
Programma nedēļas garumā apmēram četrdesmit jaunajiem censoņiem un censonēm par medībām, šaušanu dažādās disciplīnās, pīļu atpazīšanu, pīļu ligzdu taisīšanu, par daudziem, daudziem citiem būtiskiem jautājumiem. Ir praktiskās šaušanas nodarbības, kā arī iespēja piedalīties īstās medībās. Daudzi katru gadu piedalās no jauna, citi nometnē ierodas atkārtoti, citi, kas izaug, paši kļūst par instruktoriem un palīgiem nometnes rīkošanā. Tā vien šķiet, ka pa šiem gadiem izaugusi jau jauna mednieku paaudze.
Šoreiz bija lielāka iespēja piedalīties tieši šaušanas treniņā. Lidojošo šķīvīšu šaušana. Savā pieredzē dalījās un padomus deva FITASC starptautiskā mēroga tiesnesis un pieredzējušais sporta šāvējs Namejs Vinovskis. Stāstīts tika par šaušanas drošību, par pareizu stāju, par galvenajiem principiem lidojošo šķīvīšu šaušanā.
Pirmais, ko tajā dienā Namejs atkārtoja četrām jauniešu grupām, bija – netēmēt. Tieši tā! Šaujot uz šķīvīšiem nav jātēmē, princips tāds pats, kā ķerot bumbiņu, – acs ir uz mērķa un bumbiņa tiek notverta. Otrais, ko uzsvēra Namejs, – jāšauj ar abām acīm vaļā. Nevis vienu aiztaisot, jo tā zūd izpratne par mērķa attālumu un ātrumu. Trešais un pats būtiskākais – vienmēr skatīties uz mērķi.
Šaut pamēģināja visi, pat mazākā auguma puiši un meitenes, un šķita, ka tiem drosmes ir daudz vairāk nekā tiem, kas augumā garāki padevušies. Daži bija ar lieliskām šaušanas iemaņām, bija arī tādi, kas pat mačos piedalās un, ierodoties uz treniņu, paziņoja, ka šie mērķi viņiem esot pārāk vienkārši. Kad visi mērķi tomēr nekrita, tad bija gatavs aizbildinājums – ar svešu plinti šaut esot grūti. Bija arī tādi jaunieši, kas iepriekš šķīvīšus nebija šāvuši. Tie visi kā viens bija nobijušies, domājot, ka atsitiens būs liels. Tomēr pēc tam, kad tika izstāstīts, kā pareizi turēt ieroci, visiem izdevās sekmīgi izšaut. Tiem, kam uzreiz neveicās, bija jāpaskaidro, ka šķīvīšu šaušana ir ļoti sarežģīta disciplīna. Dažiem tā padodas labāk, citi to saprot ātrāk, bet kādam citam paiet laiks, kamēr spēj salāgot acis, galvu, rokas un ieroci ar tālu lidojošu nelielu mērķīti.
Pēc katra uzdevuma pasniedzējam bija jānovērtē katra jaunā mednieka sniegums un ieinteresētība, jauniešu grupas arī savā starpā sacentās, cenšoties savākt visaugstākās iespējamās balles. Tāpat jaunieši vērtēja arī pasniedzējus, un, kā izrādās, šaušanas vingrinājumi jaunajiem medniekiem patikuši vislabāk. Par to arī ir prieks, jo diemžēl mūsdienās jauniešu apmeklējums pneimatiskajā šautuvē ir nomainīts pret videospēlēm. Atliek vien cerēt, ka šīs nometnes pamodina un nostiprina jauno mednieku medību garu.
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” augusta numurā
