Pirmie publikas secinājumi ir “Partiju mums ir pārāk daudz” un “Kārlim Ulmanim jāmostas”! Egila Līcīša feļetons 33
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Noslēgusies partiju sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā. Uz 14. Saeimu glīti saposušies 19 pārstāvēto politisko spēku listes, kas ir par trim vairāk, nekā bija iepriekšējo reizi. Arī konkursantu, kas balotējas vēlēšanām, ir par gandrīz 400 vairāk, nekā bija pirms četriem gadiem. Iepazīstoties ar skaitļiem, pirmie publikas secinājumi ir “Partiju mums ir pārāk daudz” un “Kārlim Ulmanim jāmostas”.
Īpaši pēdējās sarakstu iesniegšanas dienās pieplūda virkne sarakstu, par kuriem var teikt vienu. Pirms 130 gadiem komunisma rēgs klīda pa pasauli ar lozungu “visu zemju proletārieši, savienojieties”, bet mūsdienās tas atbalsojies Latvijā, kad partijnieki ierodas uz vēlēšanām ar saukli “visas zemes deģenerāti, debiloīdi un margināļi, pievienojieties”. Kas tik tur ir atrodams šajās “Tautas varas”, “Kristīgi progresīvajās”, “Vienoti Latvijai” un tamlīdzīgās listēs! Reliģiskie fanātiķi un ezoteriķi, antivakcinēšanās aktīvisti un kovidskeptiķi, valdības velnu izdzinēji un caurkrituši, bankrotējuši bijušie politiķi, psihiski nelīdzsvarotas personas un cilvēki, kas pelnījuši aprūpi garīgās dziedināšanas iestādēs Aleksandra augstumos vai Ģintermuižā, reptiloīdi un atnācēji no citām Galaktikām – pārsvarā laikam gan cilvēki, kas popularitāti izpelnījušies ar negatīvo nostāju pret potēšanos. Visi pieteikuši savas tiesības uz varu, visi uzstājas laukumos un stadionos, savācot tik lielu auditoriju, par ko aktīvi koncertējošie “Citi zēni” var tikai sapņot, un apmeklētāju tik daudz, ka nav kur adatai nokrist!
Kas ir šo kontrkultūras pārstāvju galvenais politiskais pienesums? Neapmierinātībā izkliegt pretenzijas par situāciju Latvijā, frontālā kritika pret valdību, kura jāapstādina, pirms tā nav aizvedusi valsti galīgā muklājā. Kā papildelementi jāmin cīņa par sociālo taisnīgumu – jaunpienācēji pie varas labklājību sadalīšot vienmērīgāk. Kā to konkrēti darīs? Par to laikam jārūpējas burvju māksliniekam Hudīni vai pareģim Volfam Mesingam. Vismaz partijas “Vienoti Latvijai” 4000 zīmju vēlēšanu programmā ierakstīts viens vārds – “Tautvaldība”.
Kas varētu sagaidīt šos censoņus ar aplausiem un piekrišanas saucieniem? Jādomā, tikai žogmalē vai patiltē pacelti tēvaiņi kārtīgā žvingulī, pamatīgā šmigā un riktīgā vafelē. Raugi, vēlēšanās nav atcelts vecuma ierobežojums – bērniem, kas sēž uz naktspodiņa un derētu šī kaluma politiķiem par rotaļbiedriem, balsstiesību taču vēl nav!
Kas liek uz katrām vēlēšanām izlīst no alām šādiem politiskiem peļukiņiem, kas arvien no jauna liek startēt noplīsušajam, pēc varas izbadējušamies nopelniem bagātajam veterānam cīņā par Saeimas krēslu, lunātiķim Normundam Grostiņam, kuram pievienojas jaunizceptie talanti berņi, straumīši, parafejas, sondari, smani un citas nacionāla mēroga protestu mītiņos redzētas fizionomijas? Šoreiz cīņā vedot ne tikai politiskā pārliecība un personīgais ego, bet pievilcīgā summiņa, sāpju naudas veldzējums, kuru no valsts kases maksā Saeimas neiekļuvušam politiskam spēkam, bet kam laimējies aizsniegties līdz 2% balsotāju atbalstam. Tādā veidā nopelnīti simttūkstoši gadā būtu tīri vilinošs palīdzības maksājums. Jo ilgstoši nefinansētas labas ieceres rada vienīgi sarūgtinājumu.
Jūtu, šai vietā lasītāji iesmejas, ka nodžinkst CVK nama logu rūtis – hahā, šie ķertie kukū vīriņi, kurus tautā raksturo ar izteicieniem “šīberis aizvēries”, “visi nav mājās” un “skrūvīte izkritusi”, – viņi tak nulle komā divi nesalasīs! Var piekrist – pārsteidz valsts pakalpojumu serviss un demokrātijas dāvātās iespējas, pielaižot šādas organizācijas pie vēlēšanām, tērējot budžeta līdzekļus, papīru, tinti.
Kaut kas acīmredzami nav kārtībā ar partiju reģistrēšanas sistēmu, ja reiz šādas mikropartijas sadīgst kā sēnes pēc lietus uz priekšvēlēšanu laiku un neviens nepārbauda, vai to rindās ir, mazākais, 500 biedri, kas ļauj piedalīties Saeimas vēlēšanās. Lai eņģelis iečukst austiņā pareizo atbildi – protams, ka nav!
Ar nopūtu jāatzīmē, ka iepriekšējās vēlēšanās galvenā opozīcijas spēka rindās vismaz bija cilvēki ar aktieriskām un skatuviskām dotībām, turpretī šoreiz par daudziem kandidātiem ar apšaubāmu reputāciju interesējas policija, tiesas un kārtības sargi. Toties, piemēram, Migels de Saavedra Servantess noteikti izraudzītos vējdzirnavu cīnītājus par prototipiem sava ievērojamā romāna varoņa atveidei. Līdz ar to nav jāuztraucas, ka tautas masas ziedos daudz balsu sīkmaņu fondiem, bet, kas tomēr taisās to darīt, lai atceras – tas būs balsojums par ceļu pretī neziņai un Latvijas valsts iznīcībai.
