“Kad atbrauca Pūce ar savu svītu, sajutām kundzisku izturēšanos.” Turpina lauzt šķēpus par pašvaldību reformu 0
Nodrošināt visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādu pakalpojumu pieejamību, kas tagad nav iespējams pašvaldību atšķirību dēļ, – ar šo argumentu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) otrdien Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā aizstāvēja valdības iesniegto jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ar tam pievienoto 39 pašvaldību karti.
Komisijas sēdē likumprojektu konceptuāli atbalstīja koalīcijas partijas, kā arī divi “Saskaņas” deputāti. Taču vairāki deputāti balsoja ar nosacījumu, ka uz projekta izskatīšanu 2. lasījumā tiks ņemti vērā viņu ierosinājumi. Runa nav tikai par izmaiņām piedāvātajā teritoriālajā iedalījumā.
Andris Kazinovskis (JKP) informēja, ka Jaunā konservatīvā partija atbalstīs likumu tikai tad, ja tajā būs noregulēts arī otrā līmeņa – administratīvo reģionu – pārvaldes modelis uz tagadējo plānošanas reģionu bāzes. Janīna Kursīte-Pakule (NA) uzskata, ka ir jāizvērtē jaunie novadi arī no kultūrvēsturiskā aspekta. Ar neapmierinātajām pašvaldībām tikšanās rīko arī valdībā pārstāvētā “KPV LV”, kas ieklausās to ierosinājumos.
Likumprojektu Saeima 1. lasījumā plāno skatīt 7. novembrī, kad pie parlamenta būšot arī protesta akcijas.
Jelgavas novada uzņēmējs Modris Jansons (ZZS), kurš ir arī novada deputāts, “Latvijas Avīzei” sacīja: “Mēs neesam pret reformu, bet mums nav pieņemams process un attieksme pret mums. Mēs tomēr esam lauku inteliģence. Kad atbrauca Pūce ar savu svītu, sajutām kundzisku izturēšanos un nevēlēšanos iedziļināties.”
Tāpēc Zemgales lauku uzņēmēji rīkos protesta akciju, kurā plāno uz Rīgu doties ar traktoriem dienā, kad Saeima konceptuāli skatīs pašvaldību reformas likumu, lai nodotu deputātiem savu vēstījumu.
Aģentūrai LETA Modris Jansons trešdien teica, ka nedēļas nogalē Jelgavas novada domē paredzēta tikšanās ar speciālistiem, lai izrunātu plānotās administratīvi teritoriālās reformas iespējas un draudus.
“Pirms paziņot savu redzējumu valdībai, tas jāizrunā savā ģimenē, varbūt nospriedīsim, ka reforma ir vajadzīga,” sacījis Jansons.
Tikšanās paredzēta vairākas stundas, tajā notiks paneļdiskusija, kuras laikā apspriesto paredzēts apkopot un iesniegt Saeimā. Par dokumentu iesniegšanas veidu un laiku arī paredzēts lemt sestdien.
Viktors Valainis (ZZS) “LA” teica, ka Zaļo un zemnieku savienība atbalsta akcijas, bet tajās nepiedalās, jo šis ir “tikai brīdinājuma signāls”.
Viņš rosināja komisiju atdot valdībai projektu pārstrādāšanai, bet šī iniciatīva atbalstu neguva. Pēc V. Valaiņa domām, J. Pūces vizītes pašvaldībās nevar uzskatīt par konsultācijām, tās esot “no budžeta dāsni apmaksāta politiskā kampaņa un tūrisma braucieni”. Deputāti vēloties uzzināt, ko satiktie cilvēki ministram ir teikuši, kādi ir viņu priekšlikumi, par ko neesot informācijas.
Latvijā ieradīsies Eiropas eksperti
Prezentējot likumprojektu, J. Pūce norādīja uz izmaiņām, salīdzinot ar tagad spēkā esošo Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tajā ir paredzēti arī apriņķi, kas jaunajā likumā vairs nav. Toties tajā noteikta iespēja veidot pagastu apvienības, jau tagad Rēzeknes novadā pagasti ir izveidojuši četras apvienības. Šajā novadā iekļauti 25 pagasti, kuriem ir apvienotās pagastu pārvaldes.
Projektā arī regulēta kārtība, kādā notiek pašvaldību saistību, īpašumu, finanšu un mantas pārdale. Tajā minēti arī novadu izveidošanas kritēriji, piemēram, novadā ir jābūt nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centram, ir vismaz viena perspektīva vidusskola.
Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis aicināja atteikties no kritēriju noteikšanas, jo “tiem nav juridiskas slodzes, ja Saeima nosaka pašvaldību robežas”.
Daži kritēriji arī esot politiska rakstura. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Iveta Peipiņa sēdē sacīja, ka nav skaidrs, kāpēc VARAM piedāvā jaunu likumu, nevis grozījumus esošajā. Tajā arī neesot pateikts, kas notiks ar reģionālo līmeni.
Pēcpusdienā LPS ziņoja, ka Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komiteja, pamatojoties uz LPS vēstuli, lēmusi rīkot faktu noskaidrošanas vizīti Latvijā, lai gūtu padziļinātu priekšstatu par Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumiem Latvijā saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Kongresa pārstāvju vizīte Latvijā varētu notikt decembra sākumā.
Reformas pretinieki mobilizējas
Turpmākajā reformas sagatavošanā lielākā slodze būs jāiztur Saeimas komisijai un VARAM parlamentārajam sekretāram Artūram Tomam Plešam, kas ir ministra partijas biedrs un būs arī atbildīgais ziņotājs par likumu.
Reformas pretinieki ir nopietni gatavojušies, liecināja viņu klātbūtne komisijas sēdē.
Lielo pilsētu asociāciju (LPA) tajā pārstāvēja Artis Stucka, kurš sniedz LPA juridiskos pakalpojumus kā advokāts uz līguma pamata. Laikā, kad notika iepriekšējā pašvaldību reforma, viņš bija Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks.
Šajā komisijā strādā arī LPA izpilddirektors V. Valainis, pēc kura ierosinājuma komisija noteica ilgāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu – līdz nākamā gada 7. janvārim. Uldis Budriķis (JKP) aicināja priekšlikumu sagatavošanai paredzēt tikai mēnesi, taču deputātu vairākums ņēma vērā arī Juridiskā biroja pārstāvja E. Danovska atgādinājumu, ka šajā laikā komisijā ir jāorganizē konsultācijas ar pašvaldībām, kurām ir jādod iespēja iepazīties ar likumprojektu, apspriest to domes sēdēs un pieņemt pašvaldību lēmumus.
Komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”) informēja, ka komisija jau ir saņēmusi vēstules no 16 pašvaldībām ar tām pievienotajiem domju lēmumiem, vairākas pašvaldības jau ir uzaicinājušas komisiju pie sevis, šie ielūgumi tiks ņemti vērā.
Citējot kādā vēstulē rakstīto, I. Goldberga nosauca biežāk pieminētās problēmas – iedzīvotāju bažas par varbūtēju lauku teritoriju atstāšanu novārtā, iespējām ietekmēt pašvaldības lēmumus.
“Mūsu [deputātu] lēmumi nav par robežām, bet gan par cilvēkiem,” uzsvēra I. Goldberga. A. Stucka atgādināja, ka līdz ar šo likumu paralēli būtu jāveic grozījumi vēl vismaz 30 likumos. LPA arī pieprasa lielās pilsētas statusa saglabāšanu Jelgavai un Ventspilij, jo neesot skaidrs, kāpēc tās plānots apvienot ar lauku novadiem, bet Liepāju, Rēzekni un Daugavpili – ne.
Partnerus no “Attīstībai/Par” sēdē atbalstīja sabiedrotie no “Jaunās Vienotības” – tās deputāts Aldis Adamovičs pirms desmit gadiem bija Preiļu novada priekšsēdis.
Viņš norādīja uz ieguvumiem no toreiz veiktās reformas, kā arī atgādināja, ka jau tagad daudzām pašvaldībām ir kopīgas būvvaldes, izglītības pārvaldes, sporta skolas un citas iestādes, kas nozīmē, ka daļai novadu nav nepieciešamās kapacitātes funkciju veikšanai un ir jāveido lielākas pašvaldības.
Premjera parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (“JV”) uzsvēra, ka pašvaldību reforma notiek vienlaikus ar izglītības un veselības aprūpes reformām un tieši uz tās pamata var veikt pārējās pārmaiņas.
