Pirmie komentāri pēc Pūces rīkojuma rosināt Rīgas domes atlaišanu 1
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Ministrs Pūce piektdien speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja, ka VARAM ir izstrādājusi likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kurš šodien tiks izsūtīts saskaņošanai, lai pēc tam to iesniegtu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Par Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanu datumu likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februāris, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts, piebilda Pūce.
Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz Rīgas domē iecelt pagaidu administrāciju. Kā skaidroja Pūce, tādējādi pagaidu administrācija galvaspilsētu varētu vadīt aptuveni divarpus mēnešus.
Rīgas domē kopumā strādā 60 deputāti. Pašreizējā sasaukumā domē ir ievēlēti pārstāvji no sešiem politiskajiem spēkiem – partijas “Vienotība”, “Latvijas attīstībai”, “Saskaņa”, “Gods kalpot Rīgai”, Jaunās konservatīvās partijas un nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK.
SKATIETIES paziņojumu:
Ķirsis: Uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām būtu jāapvieno spēki
Gatavojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, politiskajām partijām būtu jāapvieno spēki, aģentūrai LETA pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) paziņojuma par rosinājumu atlaist Rīgas domi sacīja pašreizējās domes “Vienotības” frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis.
Komentējot spēku apvienošanu, viņš sacīja “jo vairāk, jo labāk, bet, kā tieši, to droši vien rādīs sarunas”. Pašlaik politiķis neizslēdzot nevienu apvienošanās variantu.
Ķirsis arī atzina, ka būtu gatavs kandidēt uz Rīga mēra krēslu, piebilstot, ka nekad to nav slēpis un savus vēlētājus neesot pievīlis.
Vaicāts, vai ir sāktas sarunas ar citām domes opozīcijas partijām, Ķirsis sacīja, ka neoficiālas sarunas ir notikušas ilgstoši, bet oficiālās vēl nav bijušas.
“Būtu vēlams apvienoties un virzīt vienu mēra kandidātu,” rezumēja Ķirsis.
NDF frakcija cer pārņemt daļu “Saskaņas” elektorāta
Neatkarīgo deputātu frakcija (NDF) iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās gatavojas startēt, pievienojoties kādai patlaban politiski neaktīvai partijai, nevis kādam no patlaban domē pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, aģentūrai LETA atzina frakcijas vadītājs Valērijs Petrovs.
Neatkarīgo deputātu frakcijā apvienojušies četri no partijas “Saskaņa” izslēgtie deputāti – Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vadims Baraņņiks un Vitālijs Dubovs.
Petrovs pauda viedokli, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums rosināt domes atlaišanu ir laba ziņa rīdziniekiem, jo jau ilgu laiku esot redzams, ka dome nevar pilnvērtīgi strādāt.
Pēc viņa teiktā, NDF tuvāko trīs nedēļu laikā “varētu būt gatava sava partija”, proti, frakcija plāno pievienoties kādai no jau eksistējošām, bet patlaban politiski neaktīvām partijām, šādu rīcību saistot “ar juridiskiem iemesliem”. To, kura būs šī partija, Petrovs gan atklāt nevēlējās.
Vienlaikus viņš norādīja, ka partijas līderi nebūšot kāds no “vecajiem” politiķiem. Kas varētu būt partijas “lokomotīves”, vēl tikšot lemts, taču sarakstā plāno būt visi četri Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvji.
Taujāts, kā ārkārtas vēlēšanu gadījumā vērtē savas izredzes tikt ievēlētiem domē un kādu elektorātu cer piesaistīt, deputāts norādīja, ka izredzes viņiem esot labas, jo ir daudz iedzīvotāju, kuri redzot, ka “Saskaņa” desmit gadu laikā nav spējusi izpildīt savus dotos solījumus un nav spējusi sakārtot pilsētu.
Frakcija cer pārņemt daļu “Saskaņas” elektorāta, jo tā līdz šim bijusi vienīgā partija, kas apvienojusi gan latviešu, gan krievu elektorātu.
Neatkarīgo deputātu frakcija jaunveidojamais politiskais spēks gan neplānojot koncentrēties tikai uz krieviski vai latviski runājošajiem vēlētājiem, bet gan “runāt ar visiem vēlētājiem”.
“Izrēķināšanās akts”. Ameriks lems par piedalīšanos ārkārtas vēlēšanās
Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) vēl nav izlēmis, vai kandidēs iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, aģentūrai LETA atzina deputāts.
Viņš norādīja, ka “Gods kalpot Rīgai” plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).
Par savu iespējamu dalību šādās vēlēšanās Ameriks gan vēl tikai lemšot.
Tas, vai “Gods kalpot Rīgai”, tāpat kā līdz šim, startētu kopā ar “Saskaņu”, vēl esot atvērts jautājumus, par ko tikšot lemts partijas valdes sēdē tuvāko nedēļu laikā.
Kopumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu sākt Rīgas domes atlaišanas procedūru Ameriks vērtē kā “politiskās izrēķināšanās aktu”.
Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Burovs aģentūrai LETA apstiprināja, ka būtu gatavs kandidēt iespējamās ārkārtas vēlēšanās. Vaicāts, vai startēšana kopā ar “Saskaņu” ir iespējama, politiķis norādīja, ka to vēl nepieciešams izrunāt partijas valdes sēdē, tomēr atgādināja, ka iepriekš “Gods kalpot Rīgai” kongresā Ameriks sacījis, ka pastāv iespēja, ka nākamajās vēlēšanās politiskais spēks kandidēs atsevišķi.
Viņš uzsvēra, ka pa šo gadu rīdzinieki ir vairāk redzējuši “Gods kalpot Rīgai” kā atsevišķu partiju ar savu pozīciju un partijai esot plāni startēt atsevišķi.
Tāpat Burovs pauda pārliecību, ka, ārkārtas vēlēšanās startējot atsevišķi, “Gods kalpot Rīgai” noteikti būs pārstāvēti Rīgas domē.
JKP: Iespējamie sadarbības modeļi būtu atkarīgi no termiņa, uz kādu domi vēlētu
Iespējamie sadarbības modeļi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, būs atkarīgi no termiņa, uz kādu domi vēlēs, aģentūrai LETA sacīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijas vadītājs Jānis Ozols.
Viņš apstiprināja, ka JKP ārkārtas vēlēšanās kandidētu, kā arī pieļauj iespēju kandidēt ar kādu kopā. Tomēr deputāts uzsvēra, ka blokos varēs iet kopā tikai ar tiem, ar kuriem sakritīs domas un nostājas.
“Mēs īsti nevarēsim iet kopā ar sociālistiem, lai vai cik viņi nebūtu jauki un tiesiski,” sacīja deputāts.
Kā pauda politiķis, gadījumā ja vēlēšanu periods būtu īsāks, proti, uz pusotru gadu, tad JKP varētu izveidot bloku no tām partijām, kuras kā prioritāti atzīst tiesiskumu. Šo termiņu politiskie spēki nodarbotos ar auditu un kapitālsabiedrību “slaucīšanu un tīrīšanu”. Tomēr, ja tie ir vismaz pieci gadi, tad JKP nevarētu strādāt kopā ar ideoloģiski pretēju spēku.
Ozols atzina, ka jau augustā, pirms Rīgas mēra Oļega Burova (GKR) nākšanas pie varas, starp politiskajiem spēkiem ir notikušas sarunas par iespējamo sadarbību. Politiķi sprieduši par to, ka gadījumā, ja notiktu ārkārtas vēlēšanas, tie startētu kopā, tomēr šobrīd situācija esot citādāka, “jo tie ir pieci gadi, kurus būtu kopā jāstrādā”.
Viņš piebilda, ka par iespējamo sadarbību ar citām partijām un konkrētu kandidātu izvirzīšanu vēl ir jālemj partijas valdei. Partijas izredzes viņš vērtēja kā gana labas.
Nacionālā apvienība gribētu “atgūt latvisku Rīgu”
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ir gatava apvienoties ar “latviskām” partijām, veidojot vienu sarakstu, lai “atgūtu latvisku Rīgu”, aģentūrai LETA sacīja politiskā spēka Rīgas nodaļas vadītājs Edvards Ratnieks.
Atzīstot, ka vēlēšanu laiks šajā gadījumā būs ļoti īss, VL-TB/LNNK pārstāvis apliecināja, ka politiskais spēks tajās piedalīsies.
“Mēs esam gatavi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, to arī esam pārrunājuši Rīgas nodaļas kopsapulcē,” apliecināja Ratnieks.
Apvienība izskata iespēju un arī iepriekš pirms pašvaldību vēlēšanām regulāri esot aicinājusi “latviskiem” spēkiem startēt kopā. Apvienošanās procesā esot jāizvērtē ideoloģiskās šķautnes, jo, “ja saskan viedokļi daudzos jautājumos, tas nenozīmē, ka visos”.
“Līdz šim šāds latviskais saraksts līdz galam nav nostrādājis Rīgas domē, šī ir tā reize, kad tas būtu jādara,” pārliecināts politiķis, kura pārstāvētais politiskais spēks varētu veidot kopīgu sarakstu ar “Vienotību” un Jauno konservatīvo partiju.
Par vēlēšanu sarakstu un tā līderi apvienībā vēl tiks spriests, īpaši, ja tiks veidots kopīgs saraksts un būs vairāki piedāvājumi līderim. Tad būšot jāizvēlas neitrālākais kandidāts. Ratnieks atzina, ka iespējami dažādi scenāriji un pagriezieni.
“Mūsu frakcija kopā ar opozīciju strādājusi pat ļoti sekmīgi, mēs iniciējām ārkārtas sēdes, esam iestājušies par opozīcijas partneru interesēm. Solidaritāte ir bijusi pietiekami augsta, saliedējusi opozīciju,” līdzšinējo frakcija darbu vērtēja Ratnieks, piebilstot, ka, ņemot vērā līdzšinējo darbu un reitingus, politiskais spēks ārkārtas vēlēšanās varētu startēt “nosacīti labi”, palīdzot “atgūt latvisku Rīgu”.
