Egils Levits: 4
1) Latvijas parlamentārajā demokrātijā Valsts prezidenta pilnvaras ir principā pietiekošas.Viņš var ietekmēt politiku galvenokārt ar savu domu, savu redzējumu, ja viņam tāds ir.Viņa galvenais uzdevums ir saredzēt problēmas un rosināt to saprātīgus risinājumus.
2) Etniskā segregācija pēc tautības vai valodas principa ir novecojusi nostāja.Līdzīgi kā citur Eiropā, ir jāveicina nācijas saliedētība. Tai jāsākas jau skolā. Tas nozīmē, ka visiem Latvijas skolniekiem pamatprogrammai vajadzētu būt vienotai, valsts valodā, neatkarīgi no skolnieku tautības un mājas valodas, bet mazākumtautību skolās ir jāpasniedz arī attiecīgās tautības nacionālā valoda, kultūra, vēsture.
3) Latvija nedrīkst tikt reducēta tikai uz Rīgu, kurai apkārt ir liels parks. Latvija aptver visus reģionus, visas tradicionālās latviešu zemes – Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali. Katrai no tām ir savas kultūrvēsturiskas tradīcijas, kas veido daļu no Latvijas valsts un latviešu nācijas identitātes. Lai attīstītu reģionus, valdības rīcībā ir virkne instrumentu – finanšu izlīdzinājums, mērķdotācijas un citi.Būtisks ir arī valsts iestāžu un augstskolu izvietojums reģionos. Reģionālā politika ir valdības kompetencē, bet Valsts prezidenta uzdevums ir raudzīties, lai valdība īstenotu aktīvu reģionu attīstības politiku.
