Pirmie bērni mutanti var nākt pasaulē jau 2016. gadā, brīdina zinātnieki 8
Autors – Vilma Veldre
Neskaitāmas socioloģiskās aptaujas pauž, ka vismaz 95% cilvēku kategoriski nav pieņemami ģenētiski modificēti organismi (ĢMO). Un tas tā ir, pat neskatoties uz daudzu zinātnieku kaismīgajiem apgalvojumiem, ka ĢMO saturoši produkti, piemēram, gaļas izstrādājumi, vai pat tie, kas tādi ir jau paši par sevi (dārzeņi un augļi), ir ne tikai nekaitīgi, bet kaut kādā ziņā pat ļoti noderīgi. Lai kāds arī būtu tā dēvētais sabiedriskais viedoklis, taču tagad ir skaidrs, ka aktīvākie zinātnes ļaudis nenomierināsies, un, kā pauž avoti, jau visdrīzākajā laikā sāks “ražot” ģenētiski modificētus cilvēku mazuļus.
1997. gadā kinoekrānos parādījās jaunzēlandiešu režisora un scenārista Endrū Nikolas filma “Gataka”, kas, atbilstoši mūsdienās priekšplānā izvirzītajām finansiālajām mērauklām, kliedzoši izgāzās, pat nespējot segt uzņemšanā ieguldītos līdzekļus. Toties zinātnieku vidē šī filma izraisīja negaidīti lielu un nopietnu diskusiju saistībā ar mūsdienu biotehnoloģijām, kas nepārtraukti pilnveido dažādu veidu organismus un to izraisīto apdraudējumu. Savukārt pēc 14 gadiem, 2011. gadā, NASA speciālisti šo filmu atzina par vispatiesāko “fantastiku”, raugoties no gluži zinātniskā aspekta.
Endrū Nikolu uzņemt šo filmu mudinājusi aizvien lielākus apgriezienus uzņemošā gēnu inženierija. Pagājušā gadsimta 90. gadu vidū jau visviet medicīnā izmantoja ĢMO, lai gan tikai 1996. gadā sākās ĢMO audzēšana rūpnieciskos apmēros. Sāka izplatīties uzskats, ka tie augi un dzīvnieki, ar kuriem pastrādājuši gēnu inženierijas speciālisti, ir noturīgāki pret dažādām ārējās vides ietekmēm, tiem piemīt paātrināti augšanas procesi un vispār ir vesela virkne priekšrocību salīdzinājumā ar to dabiskajiem brāļiem.
Endrū Nikolu un daudzus citus cilvēkus satrauca gēnu inženierijas straujās augšupejas tempi, un tas jūtams arī filmā “Gataka”, kur sabiedrība ir sadalīta divās daļās: “derīgie” (tie, kuru vecāki viņiem izvēlējušies mākslīgu, it kā visveiksmīgāko gēnu salikumu) un “nederīgie” (dabiskā ceļā un bez gēnu inženierijas iejaukšanās dzimušie). Pirmie bauda visus labumus, savukārt otrajiem praktiski liegtas jebkādas dzīves perspektīvas.
Iespējams, Endrū Nikola izrādījies vienkārši ģeniāls pravietis. Tajā laikā, kad viņš uzņēma savu filmu, nebija lāgā pat runas par to, ka varētu īstenoties ģenētiski eksperimenti ar cilvēkiem, tomēr, kā labi zināms, viss mēdz plūst un mainīties, un, kā vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz autoritatīvām personām zinātnes aprindās, jau 2016. gadā pasaulē var parādīties pirmie… ģenētiski modificētie cilvēka mazuļi.
