Pirmdzimtā, otrā un trešā bērna liktenis 0
Katram ģimenes bērnam ir savas spējas, talanti, raksturs un liktenis. Taču bērnu likteņos pastāv likumsakarības; to pamanīja jau senos laikos. Mūsdienās psiho ģenētika šo faktu apstiprina. Bērnu raksturs un liktenis izpaužas atkarībā no tā, kurš pēc kārtas bērns piedzimis. Portālā Brainum.ru par šo tēmu izsakās filozofe, psiholoģe Anna Kirjanova.
Pirmdzimtais turpina paša “spēcīgākā” vecāka likteni. Nevis atkārto, bet tieši turpina. Viņam būs jāuzlabo un jālabo tas, ko uzsāka viens no vecākiem. Viņam nāksies realizēt vecāka likteni un talantus uzlabotā versijā.
Pirmdzimtais, kā saka – nes “ģimenes karmu”. Gan labo, gan slikto. Viņam jācīnās ar tiem trūkumiem, ar kuriem spēcīgākais vecāks tomēr netika galā.
Viņam būs jāattīsta vecāka tikumi. Pirmdzimtais bieži vien strādā tādā pašā profesijā kā vecāks. Turpina dinastiju, bet sasniedz augstāku stāvokli. Viņiem nevajadzētu doties uz dzīvi ārzemēs – labāk palikt savā Dzimtenē. Pirmdzimtajam ir dots daudz spēka un enerģijas, lai atrisinātu dzimtas uzdevumus. Viņš ir īpašs. Viņš ir mantinieks – visās šī vārda nozīmēs.
Otrajam bērnam ir mazliet mazāk enerģijas, taču viņam arī nav jārisina tādi nopietni dzimtas uzdevumi.
Viņš parasti turpina raksturā vājākā vecāka likteni.
Bieži izvēlas radošu profesiju; viņam ir mākslinieciskas noslieces. Viņš ātri pielāgojas pārmaiņām; pārmaiņas nāk viņam par labu. Viņš ir elastīgāks, veiksmīgāk komunicē, reizēm – laimīgāks savā privātajā dzīvē.
Trešais bērns ir brīvs no saistībām un pienākumiem. Viņš var dzīvot tā, kā vēlas – viņam nevajag neko “atstrādāt” un turpināt. Visā dzīvē viņš saglabā daudz bērnišķības un tīras dvēseles. Viņam ir atvērti visi dzīves ceļi. Viņa uzdevums ir palīdzēt un izrādīt mīlestību pret vecākajiem bērniem, kuri “maksā parādu” un veido dzimtas nākotni. Trešajam bērnam ir vairāk iespēju un vairāk mīlestības nekā pirmajiem diviem.
Ja bērnu ir vairāk, viss atkārtojas. Ceturtais ir kā pirmdzimtais, piektais kā otrais utt.
Tā gan ir tikai hipotēze, kas pamatojas uz ilgtermiņa novērojumiem, taču tajā ir savs patiesības grauds. Galvenais – mīlēt bērnus vienādi.
Un atcerēties – ikvienam šajā pasaulē ir savs uzdevums.
