1988. gada 19. novembrī. Atjauno Latvijas Olimpisko komiteju 0
Pirms 30 gadiem Rīgā notika fiziskās kultūras un sporta aktīva konference, kurā sapulcējās 448 delegāti. Ar absolūtu balsu vairākumu pieņēma lēmumu par 1940. gada jūlijā padomju okupācijas varas likvidētās Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) atjaunošanu. Pret bija 22 delegāti, bet 7 atturējās.
Tā kā Latvijas neatkarība vēl nebija atjaunota, arī šo organizāciju klasificēja kā pagaidu LOK. Tajā ietilpa 178 locekļi, bet par pagaidu LOK prezidentu ievēlēja atjaunošanas kustības iniciatoru, bijušo pasaules meistaru smaiļošanā Vilni Baltiņu, kurš tobrīd pildīja Latvijas PSR Kinematogrāfistu savienības Kinofonda direktora pienākumus.
Pirmo reizi publiski aicinājums atjaunot komiteju bija izskanējis avīzē “Sports” vēl 17. septembrī (dienā, kad Seulā atklāja 24. vasaras olimpiskās spēles) publicētajā iniciatīvas grupas aicinājumā. Aicinājumu tad parakstīja daudzi Latvijā pazīstami sportisti, treneri, sporta iestāžu un organizāciju vadītāji vai vienkārši sporta draugi, kas darbojās citās sfērās, bet kurus aizrāva šī ideja.
Paziņojums bija ieturēts padomju apstākļiem drosmīgā tonī. Tajā, piemēram, tika norādīts, ka LOK savulaik slēgta nepamatoti, tāpat aizrādīts uz negodīgumu PSRS izlašu komplektēšanā: “Vairums sporta izlašu vadītāju balstās uz sev zināmajiem sportistiem, kas viņiem nereti sola arī gluži personiskus labumus, atstājot malā līdzvērtīgus konkurentus no tā sauktajām provincēm, arī no mūsu republikas.”
Šā iemesla dēļ “daudzu jauno sportistu vidū aug neticība nākotnei, skepse par izredzēm sasniegt katra sportista augstāko mērķi – tiesības piedalīties Olimpiskajās spēlēs”.
Jāpiebilst, ka LOK atjaunotāji rosināja, lai savas nacionālās olimpiskās komitejas dibinātu arī pārējās padomju republikas, jo “15 jaunu nacionālo olimpisko komiteju iestāšanās starptautiskajā olimpiskajā kustībā ievērojami vairotu Padomju Sociālistisko Republiku Savienības prestižu”.
