Pirmatskaņojums ar ziemeļu iedvesmu 0
19. oktobrī Liepājas Latviešu biedrības namā koncertā “Latvijas skaņu ainavas” Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā pirmoreiz atskaņos slavenā latviešu skaņraža Ērika Ešenvalda rakstīto Ceturto Liepājas koncertu “Arktikas nakts vīzijas” klarnetei, orķestrim un elektronikai. Klarnetes solo – Ints Dālderis.
Gaidāmais koncerts atklās LSO pērn izveidotā koncertcikla “Eiropas dārgumi” šīs sezonas koncertsēriju. Cikls tika izveidots, lai iepazīstinātu un ļautu izbaudīt Eiropas simfoniskās mūzikas mantojumu – gan Vīnes klasiku, romantisku mūziku, gan dažādu nacionālo skolu pārstāvju mūziku, baroku, kā arī latviešu skaņdarbus.
Gaidāmā pirmatskaņojuma autors, skaņradis Ēriks Ešenvalds atklāj, ka viņa jaundarbs vēsta par naksnīgajiem ziemeļiem, kas viņu ļoti iedvesmo. Caur dabas norišu atainojumu komponists mēģina uzminēt pasaules esības noslēpumu, necenšoties pārsteigt vai šokēt klausītājus ar nedzirdētiem un pašmērķīgiem skaņu mākslas efektiem.
“Divu mēnešu laikā šis man būs jau trešais pirmatskaņojums; vēl nesen tie bija Kristapa Pētersona Otrais Liepājas koncerts un Riharda Zaļupes skaņdarbs “Le Elpa”,” teic LSO galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala, uzsverot, ka pirmatskaņot Ē. Ešenvalda koncertu esot liels pagodinājums.
“Koncertciklā “Eiropas dārgumi” šoreiz esam iekļāvuši brīnišķīgas latviešu mūzikas pērles, jo mums ir fantastiska mūzika, ar kuru varam tikai lepoties,” stāsta Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs Uldis Lipskis. Viņš atklāj, ka koncertā bez jau minētā Ē. Ešenvalda Ceturtā Liepājas koncerta klausītāji varēšot baudīt pasaulē atzītākā latviešu komponista Pētera Vaska Otro simfoniju, kas novērtēta ar Latvijas Lielo mūzikas balvu. Tās pirmatskaņojums notika Karaliskajā Alberta zālē Londonā 1999. gadā, kas pašam P. Vaskam bijis viens no lielākajiem emocionālajiem saviļņojumiem mūžā.
Kā trešais skaņdarbs programmā iekļauts latviešu rokmūzikas pamatlicēja un leģendārās grupas “Sīpoli” pamatsastāva izveidotāja Viļņa Šmīdberga skaņdarbs “Karuselis”. Tā pirmatskaņojumu 2007. gadā kritika novērtēja ar lielu atzinību. “Karuselis – tā ir griešanās ap savu asi. “Apļa deja”, deja ar savām sāpēm un ciešanām. Skaņdarbā dažādos kontekstos sāpju informācija caurvijas ar deju,” tā par savu darbu koncertu savulaik rakstījis tā autors. Autors ierosina padomāt par to, ka visbiežāk cilvēks pats ir vainīgs pie savām nelaimēm un gaušanās ir nelietderīga.
Ciklu “Eiropas dārgumi” šogad turpinās Rietumeiropas komponistu – romantiķu Šūmaņa un Sen-Sansa – mūzikas koncerts “Rietumu romantisms” (2. XI), kurā pie diriģenta pults stāsies Krievijas diriģents Aleksandrs Poļiščuks.
UZZIŅA
Koncerta sākums – 19.00
Biļetes – “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv.
Cena Ls 4, 5, 6.
Plašāka informācija: www.lso.lv.
