Pirmās pēc Londonas 0
Starptautiskās vieglatlētikas federācijas Dimantu līgas sacensību seriāls pēc olimpiskajām spēlēm Londonā turpinājās Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā, kur startēja arī trīs Latvijas rekordisti.
Divi no viņiem izcīnīja pa piektajai vietai. Ineta Radēviča tālumā aizlēca 6,65 m, palaižot priekšā olimpisko vicečempioni Jeļenu Sokolovu no Krievijas (6,82 m), baltkrievieti Nastasiju Mirončiku-Ivanovu (6,75 m), olimpisko bronzas laureāti Džaneju Delouču no ASV (6,69 m), kura Londonā apsteidza viņu tikai par vienu centimetru, un Šaru Proktori no Lielbritānijas (6,68 m). Olimpiskā čempione amerikāniete Britnija Rīze palika devītā (6,23 m). Piektā vieta arī Londonas neveiksminiekam Vadimam Vasiļevskim, tomēr viņa šķēps atkal nesasniedza 80 m robežu (79,34 m). Tālāki metieni izdevās somam Tēro Pitkemeki (86,98 m), čeham Viteslavam Veselijam (83,74 m), kā arī ukrainim Oleksandram Pjatņicam (81,23 m) un uzvarētāja tautietim Anti Rūskanenam (79,94 m), kuri Londonā izcīnīja sudrabu un bronzu. Atkal neveicās divkārtējam olimpiskajam čempionam norvēģim An-dreasam Tūrkildsenam – 71,05 m un pēdējā, desmitā vieta.
Liepājnieces Poļinas Jeļizarovas izturības rezerves tomēr nav neizsmeļamas. No Londonā jau piekto reizi labotā Latvijas rekorda 3000 m šķēršļu skrējienā Stokholmā viņa atpalika 12,5 sekundes un finišēja devītā (9:38,77). Uzvarēja olimpiskā čempione Jūlija Zaripova no Krievijas (9:05,02). Dimantu līgas seriāla kopvērtējumā Jeļizarova ar diviem punktiem ieņem septīto vietu, Radēvičai pagaidām nav neviena punkta, seši ir Vasiļevskim, kurš šķēpmetēju konkurencē turas trešais aiz Veselija (14) un Pjatņicas (9). Uz papēžiem min Pitkemeki (4). Punktus piešķir tikai pirmajiem trim katrā sacensību posmā. Atlikuši vēl četri posmi ar dažādu programmu. Ineta savu krājumu papildināt varēs vēl divās Šveices pilsētās – 23. augustā Lozannā un nedēļu vēlāk Cīrihē, kur Poļinai un Vadimam būs vienīgā iespēja. Seriāls finišēs 7. septembrī Briselē.
Astoņi Londonas olimpieši Daugavas stadionā Rīgā piedalījās neparasti vēlu sarīkotajā Latvijas čempionātā, un seši izcīnīja zeltu. Dmitrijs Jurkevičs 3000 m skrējienā sasniedza nacionālo rekordu, pirmo reizi šo distanci veicot ātrāk nekā astoņās minūtēs (7:54,83). Laura Ikauniece uzvarēja 100 m (11,98), Mareks Ārents – kārtslēkšanā (5,40 m), Māris Urtāns – lodes grūšanā (19,19 m), Igors Sokolovs – vesera mešanā (71,99 m), Sinta Ozoliņa-Kovala – šķēpa mešanā (59,60 m), par 45 centimetriem pārspējot Līnu Mūzi, kurai Londonā veicās labāk nekā viņai. Bez medaļas palika vienīgi šķēpmetējs Zigismunds Sirmais (69,42 m), bet par Latvijas čempionu jau desmito reizi kļuva Ēriks Rags (76,49 m), lai gan šogad pārgājis amatiera statusā. Šķēpmetēju goda pjedestālā uzkāpa arī Rolands Štrobinders (76,39 m) un Ansis Brūns (72,16 m). Plašāk par Latvijas čempionātu – kādā no “LA” turpmākajiem numuriem.
