Cik veselīgas ir pirmās ogas un dārzeņi? 0
Sandra Dieziņa, “Skola & Ģimene”, AS “Latvijas Mediji”
Konsultanti:
Dārzkopības eksperte Mārīte Gailīte
Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzības plānošanas, analīzes un uzņēmumu atzīšanas daļas vecākā eksperte Sarmīte Spiģere
Koši sārtas un apetītlīgas – pirmās zemenes veikalu plauktos rosina tās nobaudīt, neraugoties uz dārgo cenu, taču garša nav ierasti pazīstamā. Vai pirmās pavasara ogas un dārzeņi ir veselīgi, un kāpēc importa zemeņu garša tik ļoti atšķiras no vietējām ogām? Uz šiem jautājumiem meklējam atbildes pie speciālistiem. Viņi kliedē vairākus mītus, kas iesakņojušies cilvēku apziņā.
Piemēram, kāpēc pavasarī ievestās zemenes garšo citādi nekā vasaras pilnbrieda ogas no pašu dobes?
Izrādās, ka zemeņu garša ir atkarīga no šķirnes, audzēšanas apstākļiem un ogu gatavības novākšanas brīdī. Turklāt atšķirībā no āboliem un bumbieriem zemenes neturpina nogatavoties pēc novākšanas. “Ziemas–pavasara periodā zemenes Latvijā lielākoties ienāk no Spānijas un Beļģijas siltumnīcām, pavasarī tām pievienojas ogas no Grieķijas. Šķirnes, kuras audzē šajās valstīs, neder audzēšanai Latvijas apstākļos, jo ziemā izsalst. Šīm šķirnēm veidojas lielas, izskatīgas ogas, bet to garša ļoti lielā mērā ir atkarīga no laikapstākļiem. Vēsā apmākušā laikā ogas ilgāku periodu piebriest, kļūst lielākas un smagākas, bet cukuru saturs tajās ir salīdzinoši zems gaismas trūkuma dēļ,” stāsta dārzkopības eksperte Mārīte Gailīte.
Lai zemenes būtu saldas, nepieciešams daudz saules gaismas dienā un vēsa (12–16 grādu) nakts. Siltākā laikā ogas nogatavojas strauji, kļūst mīkstas, bet cukuri tajās nepaspēj uzkrāties. Šādas ogas arī slikti pacieš transportēšanu. Zemenes lielākoties pārvadā ar autotransportu, un ceļš no Spānijas zemeņu siltumnīcām līdz lielveikala plauktam Latvijā ilgst vismaz piecas diennaktis, bet parasti ceļš ir ilgāks. “Ogām vākšanas brīdī ir jābūt tādā stāvoklī, lai tās varētu nonākt galapunktā svaigas un neiztecētu pa ceļam. Ogu stingrība un blīvums atkarīgs arī no laistāmā ūdens sastāva un mēslošanas, it sevišķi no ogu nodrošinājuma ar kāliju un kalciju,” stāsta dārzkopības eksperte.
Savukārt Latvijā mazdārzos audzē pavisam citas šķirnes, kurām ogas no dabas ir mazākas. Mēslošana amatieru dārzā parasti aprobežojas ar kūtsmēsliem, ko iestrādā kaut kad pirms stādīšanas, bet barības elementu atbrīvošanās no kūtsmēsliem ir atkarīga no laikapstākļiem, tādēļ nav kontrolējama.
Pats svarīgākais, ka Latvijā zemenes vāc praktiski pavisam gatavas, protams, tajā brīdī tās ir uzkrājušas pietiekami daudz cukuru. Taču jāņem vērā, ka pelēkā puve (Botrytis cinerea) attīstās tieši uz gatavām ogām, jo visām sēnēm ir vajadzīgi cukuri, bet arī puve ir sēne. Tā sanāk, ka mazdārziņos bieži vien novācam jau inficētas ogas, tieši tāpēc tās drīz vien sāk tecēt un bojāties, bet lielveikalu zemenes, kas mērojušas tālu ceļu, mēdz ilgāk saglabāties svaigas.
Neatrod atliekvielas
Tiesa, komerciālie zemeņu audzētāji kā ārzemēs, tā arī Latvijā mēdz lietot fungicīdus, lai aizsargātu ogas no puves, bet Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti stingri kontrolē atliekvielu daudzumu pārtikā, tostarp zemenēs. Katru gadu tiek veikts atliekvielu monitorings gan nacionālā, gan Eiropas Savienības (ES) līmenī. Latvijā ne vienu reizi nav ticis konstatēts pārmērīgs atliekvielu saturs zemenēs, stāsta Mārīte Gailīte.
Tiesa, pārbaudes gan nav masveidīgas. To noskaidroju, kad jautāju PVD speciālistiem, kāda ir situācija ar atliekvielu kontroli gan zemenēs, gan dārzeņos. Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzības plānošanas, analīzes un uzņēmumu atzīšanas daļas vecākā eksperte Sarmīte Spiģere pastāstīja, ka dienesta speciālisti katru gadu pārbauda divus zemeņu paraugus, bet ik pa trim gadiem – 24 zemeņu paraugus, un līdz šim neatbilstoši pesticīdi nav konstatēti. Ar tomātiem ir līdzīgi – katru gadu tiek ņemti divi paraugi, bet katru trešo gadu 24 paraugi, un līdz šim nav atrasti neatbilstoši pesticīdi. Šīs pārbaudes tiek veiktas, kā noteikts koordinētā ES programmā.
Savukārt nitrātus ES kontrolē tikai salātiem un spinātiem, toties pārbaužu ir vairāk. Piemēram, 2020. gadā no 25 veiktajiem paraugiem PVD konstatējis divus neatbilstošus itāļu spinātu paraugus. 2019. gadā pārbaudīts 41 paraugs un atrasti divi neatbilstoši itāļu spinātu paraugi, bet vēl gadu iepriekš pārbaudīti 47 paraugi un PVD konstatējis divus neatbilstošus itāļu spinātu un vienu salātu paraugu. Savukārt no 2017. gadā pārbaudītajiem 30 paraugiem atrasti trīs neatbilstoši itāļu spinātu paraugi. No šī var secināt, ka tieši itāļu spinātos ir paaugstināts nitrātu daudzums.
Nitrātiem – ne tikai negatīva ietekme!
Kas tad ir nitrāti? Tie ir slāpekļa forma. Cilvēki uzņem nitrātus ar uzturu, lielākoties ar lapu dārzeņiem un dzeramo ūdeni. Kaut kādu nitrātu daudzumu satur visas augu daļas, bet tieši saknēs un lapās to ir visvairāk, bet augļos – mazāk. Padomju Savienībā kopš septiņdesmito gadu vidus tika uzskatīts, ka nitrāti esot kaitīgi veselībai un izraisot saindēšanos, tāpēc nitrātu saturs dārzkopības produkcijā tika reglamentēts.
Vēlāk noskaidrojās, ka saindēšanos izraisa nevis nitrāti, bet mikroorganiskais piesārņojums – pārsvarā patogēnas E.coli formas un salmonella. Te jāņem vērā, ka nitrātu noteikšana ir samērā lēta un ātra, bet patogēnās mikrofloras noteikšana ir sarežģīta un dārga. Pēdējos 12–15 gados visā pasaulē bijis daudz pētījumu, kuri pierāda, ka ar pārtiku uzņemtie nitrāti veicina muskuļu darbību, tostarp sirds darbību, bagātina asinis ar skābekli un mazina kariesa risku. Piemēram, vairākās valstīs sportisti izmanto biešu sulu, kur ir nitrāti, kā dabīgo dopingu.
Tomēr jāņem vērā, ka par daudz nitrātu var izraisīt pārmērīgu sirds darbību, tāpēc lapu dārzeņos, kuri no dabas satur daudz nitrātu, – salātos, spinātos un rukolā, kā arī visos dārzeņos, kurus izmanto par izejvielām bērnu pārtikas ražošanā, nitrātu saturs saskaņā ar 2011. gadā pieņemtu ES regulu tiek limitēts.
Pavasara zaļums – visveselīgākais!
Sabiedrībā pastāv vairāki mīti par pašiem agrīnākajiem salātiem, gurķiem un tomātiem no siltumnīcām. Patiesībā tieši ziemā un agri pavasarī audzētie dārzeņi ir paši veselīgākie un drošākie, jo nesatur nekādas atliekvielas, apgalvo dārzkopības eksperte. Kā viņa pamato šo apgalvojumu? “Ziemā laika apstākļi nav labvēlīgi slimību un kaitēkļu attīstībai, visi kaitīgie organismi atrodas miera periodā un nav aktīvi. Tie sāk mosties un attīstīties atkarībā no gaisa temperatūras, tā, piemēram, laputis mostas pie vidējās diennakts temperatūras 4 grādi, bet baltblusiņas – pie gandrīz 12 grādiem.
Rudenī pēc audzēšanas perioda beigām komerciālās siltumnīcas tiek rūpīgi iztīrītas un dezinficētas. Viens no izplatītākajiem dezinfekcijas līdzekļiem ir ūdeņraža peroksīds – tas pats, ar kuru mēs dezinficējam savas skrambas un pušumus. Pēc šī līdzekļa lietošanas pāri paliek tikai skābeklis un ūdens. Tīrā no kaitēkļiem un infekcijām brīvā siltumnīcā iestāda dēstus, no kuriem izaug veselīgi augi un sāk ražot. Pirmie kaitēkļi spēj ielidot siltumnīcā caur atvērtiem vēdlogiem, tikai sākot ar aprīļa beigām un maijā,” stāsta Mārīte Gailīte.
Visās Latvijas siltumnīcu lielsaimniecībās un daudzās zemnieku saimniecībās kaitēkļu kontrolei izmanto derīgos kukaiņus un ērces, kas pārtiek no kaitēkļiem vai parazitē uz tiem. Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti tikai infekciju ierobežošanai, bet inficēšanās var notikt tikai vasaras otrajā pusē, kad infekciju sporas atnes vējš.
“Mežvidi” savu tomātu audzēšanā arī šos līdzekļus principiāli nelieto. Cauru gadu gurķus un tomātus Latvijā audzē trīs siltumnīcu saimniecības: “Mārupes siltumnīcas”, “Getliņi Eko” un “Mežvidi”. Raža ziemā iespējama, pateicoties speciālo lampu lietošanai, šīs lampas pat decembrī nodrošina augiem tikpat daudz gaismas kā spožā dienā jūnijā. Citas siltumnīcu saimniecības stāda gurķus un tomātus februārī un martā, kad palielinās dabīgā apgaismojuma intensitāte. Ļoti svarīgi, ka siltumnīcu lielsaimniecībās strādā zinoši agronomi, kuri nodrošina augiem pareizu minerālvielu daudzumu. Pietiekama gaisma, laistīšana, barības elementu daudzums nodrošina veselīgiem augiem visu nepieciešamo gan augšanai, gan bioloģiski aktīvo vielu – vitamīnu, enzīmu, antioksidantu un citu – ražošanai.
Cīnītāji uz lauka
Audzējot gurķus vai tomātus vasarā atklātā laukā, augiem jāiztiek ar dabas dāvanām un vasaras otrajā pusē jācīnās ar kaitēkļiem un slimībām. Jā, tā ir dabiska visu procesu norise, bet jārēķinās ar to, ka kaitēkļu un slimību bojāti augi patērē vairāk resursu pašu aizsardzībai, tādēļ vitamīnu un citu mums svarīgu vielu veidošanai resursu pietrūkst, stāsta dārzkopības eksperte. Tiesa, šādos augos veidojas vairāk aizsargvielu, piemēram, solanīns tomātos (arī kartupeļos) vai kukurbitacīns gurķos (un citos ķirbjaugos).
Nelaime tā, ka cilvēku veselībai šīs vielas nenāk par labu. Augu aizsardzības līdzekļu atliekvielas tiek regulāri kontrolētas, taču solanīna vai kukurbitacīna satura tomātos un gurķos izpēte notiek ļoti reti, parasti tikai zinātniskajos nolūkos. Tiesa, kukurbitacīnu mēdz lietot vēža ārstēšanai, bet nekontrolētos daudzumos tas var izraisīt saindēšanos. Mierinājumam jāteic, ka lielākā daļa Latvijas sēklu tirgū pieejamo gurķu hibrīdu kukurbitacīnu neveido, jo selekcijas gaitā tiem ir atslēgta šī spēja.
Protams, arī atklātā laukā ir iespējams izaudzēt veselīgus un garšīgus gurķus un tomātus, bet kā ikvienā lietā tam ir vajadzīgas speciālas šķirnes un audzētāja zināšanas, piebilst dārzkopības eksperte. Savukārt PVD pārstāve Sarmīte Spiģere uzsver – legālā tirdzniecības vietā pirktus augļus un dārzeņus varam ēst droši, taču pirms ēšanas gan tie noteikti jānomazgā.
Viedoklis
Ēdiet vairāk augļu, ogu, dārzeņu!
Dietologs Atis Tupiņš
Augļi, ogas, dārzeņi ir tie produkti, kas ir ļoti veselīgi un uzturā ieteicami. Skaidrs, ka ideāli būtu lietot vecmāmiņas dārzā audzētu ekoloģisku pārtiku, bet lielākoties tas nav iespējams. Labāk ēst mums pieejamos augļus un ogas nekā neēst tos vispār. Skaidrs, ka tirgū esošā produkcija tiek kontrolēta, un mēs zinām, kur tā audzēta un ar ko apstrādāta. Importa augļus un ogas lielākoties pārvieto atdzesētā veidā, un tas ļauj pagarināt to uzglabāšanu.
Arī mēs tā darām, ieliekot ogas vai dārzeņus ledusskapī, kur tos var ilgāk uzglabāt. Vai transportēšana samazina augļu un ogu uzturvērtību? Ja pārvadāšana notiek ātri – divu, trīs dienu laikā, tad uzturvērtība samazinās minimāli. Noteikti iesaku vairāk patērēt šādus augļus, ogas un dārzeņus, tikai pirms ēšanas tie kārtīgi jānoskalo. Ja kādam ir alerģija, tad gan jāuzmanās un nevajadzētu zemenes ēst kilogramiem.
