Satversmes tiesa pieķeras novadu reformai – sagatavotas pirmās novadu reformas lietas 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Satversmes tiesā ir sagatavotas pirmās divas lietas, kas par pašvaldību reformas atbilstību Satversmei ir ierosinātas pēc Limbažu novada domes un Ikšķiles novada domes pieteikumiem. Abas lietas ir apvienotas vienā.
Satversmes tiesa ir lēmusi tās nodot izskatīšanai, bet par tiesas procesa veidu (rakstveida vai publiskais) un laiku tā lems 22. decembrī, kad par to sniegs publisku informāciju.
Abas pašvaldības bija pirmās, kas Satversmes tiesā vērsās jūlija vidū, apstrīdot Saeimas pieņemtā “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu” likuma pielikuma atbilstību Satversmei un Eiropas Vietējo pašvaldību hartai.
Pašvaldības iebilda ne tikai pret jauno novadu robežām, bet arī pret procedūru, kādā tās tika noteiktas, norādot, ka ar tām nav notikušas pietiekamas konsultācijas. Tāpat likums esot pieņemts ārkārtējās situācijas laikā, kad nav bijis iespējams kvalitatīvs dialogs ar reformā iesaistītajiem.
Toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”), kurš vairs nav šajā amatā, bija pārliecināts, ka viss ir noticis atbilstoši procedūrai.
Savukārt ministra kandidāts Artūrs Toms Plešs (“AP”), par kura apstiprināšanu Saeima lems ceturtdien, vadīja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisiju un viņa vadībā notika reformas likuma sagatavošana. Zināms, ka ST vērtēja arī komisijas sēžu audioierakstus.
Pēc likuma pieņemšanas jūnijā noskaņotas vērsties Satversmes tiesā (ST) bija aptuveni 20 pašvaldības. ST Sabiedrisko attiecību un protokola nodaļas vadītāja Ketija Strazda “Latvijas Avīzi” informēja, ka tiesā ir saņemti pieteikumi no 21 pašvaldību domes.
Ierosinātas ir 17 lietas. Kolēģijas, izvērtējot pieteikumus, lēma atteikt lietas ierosināšanu divos gadījumos, savukārt divi pieteikumi vēl atrodas izskatīšanā kolēģijās.
Satversmes tiesas mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka lietas par administratīvi teritoriālo reformu vēl ir ierosinātas pēc Inčukalna, Carnikavas un Salas novada pieteikuma – to sagatavošanas termiņš ir 27. janvārī.
Vēl ST ir ierosinājusi lietas pēc Mazsalacas, Iecavas, Varakļānu, Kandavas, Salacgrīvas, Rundāles, Rugāju, Ozolnieku, Jaunjelgavas, Alojas, Garkalnes un Ilūkstes novada domes pieteikuma. Taču pēdējai sagatavošanas termiņš jau ir 1. maijs. Tas nozīmē, ka līdz pašvaldību vēlēšanām 2021. gada 5. jūnijā to var arī neizskatīt.
Tiesas sēde notiek ne agrāk kā 15 dienas un ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā. Jaunās domes darbu sāks nākamā gada 1. jūlijā. Jāatgādina, ka divi – Salacgrīvas un Jaunjelgavas – novadi, gaidot tiesas lēmumu, nepiedalās arī jaunā novada pašvaldību sarunās par attīstības plānošanas dokumentiem un administratīvo struktūru.
Limbažu novada priekšsēdis Didzis Zemmers (ZZS) “Latvijas Avīzei” atzina, ka līdz ar to jaunā Limbažu novada plānošanas dokumentu sagatavošana ir atlikta, jo bez Salacgrīvas pašvaldības nebūtu korekti to darīt.
Satversmes tiesā vērsās abas minētās pašvaldības, bet ar ļoti atšķirīgu pieteikuma saturu. Limbažu novada vadība bija viena no tām, kas atbalstīja administratīvi teritoriālo reformu.
Taču Saeima lēma no novada nodalīt Skultes pagastu, lai izveidotu Saulkrastu novadu un Skulti iekļautu tajā. D. Zemmers tagad apstiprināja, ka ir saņemta informācija par plānoto lietas izskatīšanu, par ko vēl ST lems, un tai dome ļoti nopietni gatavojas, “jo tagad mēs esam neapskaužamā situācijā”.
Vienas teritorijas daļas nodalīšana apgrūtina arī budžeta sagatavošanu, jo ieņēmumu bāze ar Skulti ir kopīga tikai līdz 1. jūlijam, bet, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli iedzīvotāji maksā uzreiz par gadu.
Neskaidrības ir arī par Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi, jo ir arī projekti Skultes teritorijā vai visam novadam kopīgie, kas skar arī Skultes teritoriju. Taču šādi neatbildētie jautājumi esot desmitiem.
Jāatgādina, ka Limbažu novadā notika plašas protesta akcijas, jo no tā tika nodalīts Skultes pagasts, ko, starp citu, neatbalstīja arī ministrs J. Pūce. Priekšlikums tika iesniegts Saeimā.
