Pirmajās grūtībās padoties netaisāmies! 0
Ātrāk kā pusgada laikā viņas veiksmīgi ielauzušās Latvijas biznesa pasaulē. Kā? Piedāvājot unikālu, Latvijā līdz šim neredzētu un nebijušu produktu – “Smalko musli”. Ilze Kalāce-Bērziņa un Ieva Biķe ir divas draudzenes, kuras savu bērnu ikdienišķo vajadzību pēc veselīga, bet garšīga ēdiena pārvērtušas savā uzņēmējdarbībā un peļņas avotā.
Sākotnēji – ikdienišķa vajadzība
“Mēs vēlamies parādīt, cik dažāds var būt muslis un cik dažādi to var izmantot. Mūsu muslis no citiem atšķiras ar to, ka tas ir smalki samalts – tajā nav atsevišķu augļu vai riekstu, vai pārslu gabaliņu, tādēļ tas ir daudz vieglāk sakošļājams un sagremojams. Un tieši smalkās konsistences dēļ to var lietot ne tikai ar pienu vai kā sastāvdaļu smūtijos, bet arī kā piedevu mīklai,” sarunu sāk viena no “Smalkā mušļa” idejas autorēm Ieva. Meiteņu tik tikko pabeigtajā darbnīciņā Pārolaines “Rubeņos” uz galda saliktas smaržīgas un krāsainas ogu kūkas, groziņi, kēksiņi, makarūni un citi labumi – visa pamatā “Smalkais muslis”: “Jā, šie makarūni ir taisīti nevis no mandeļu miltiem, kā esam pieraduši, bet gan no mūsu mušļa miltiem. Daudzas jaunās māmiņas eksperimentē ar mūsu produktu, dalās ar receptēm un iedvesmo mūs. Pašas sākumā nemaz nenojautām, cik dažādi šo musli varēs izmantot.” Galvenā idejas autore un mušļa meistare Ilze šo garšīgo biznesa ideju smēlusies Vācijā, ciemojoties pie savas māsas. Ilze atzīst, ka sākumā tā nebija biznesa ideja, bet gan ikdienišķa vajadzība: “Viens no maniem bērniem neēd gandrīz neko, un, kad pagājušā gada pavasarī viesojāmies pie manas māsas Vācijā, viņa mums brokastīs pasniedza ko līdzīgu “Smalkajam muslim” – pie viņiem tās sauc par musli putrām. Mans bērns šīs putras sāka ēst gan rītā, gan pēcpusdienā, gan vakarā. Sāku domāt, kā šo produktu aizvest uz Latviju, un beigās nolēmu, ka musli taisīšu pati. Sākotnēji musli gatavoju tikai savai meitai, tad tas neplānoti iegaršojās visai ģimenei. Soli pa solim nonācām pie sava biznesa.”
Ātrā izaugsme
Abas draudzenes jau sen vēlējušās veidot kopīgu biznesu, tāpēc Ieva uzreiz piekritusi Ilzes idejai par musli: “Saka jau, ka nevajagot uzsākt kopīgu uzņēmumu ar draugu, bet mēs uzskatām: ja vien tu vispār domā par biznesa uzsākšanu, nav nekā labāka kā darīt to kopā ar kādu, kuram uzticies.” Ieva izstāsta, ka abām ir katrai savi darbi, un otras pienākumos viņas nejaucas: “Ilze ir darba rokas, un es – darba smadzenes. Ilze nesaprot, kā es varu rakstīt pieteikumus projektiem un pildīt ekseļa tabulas, bet man savukārt nav nekādas saprašanas, kā Ilze dabū to garšīgo galaproduktu. Mums abām gan iepriekš nav bijusi pieredze tajā, ko darām šobrīd, – es pēc profesijas esmu žurnāliste, Ilze ir studējusi kultūras menedžmentu, tā ka mums tas viss bija kas jauns. Mēs mēģinām izglītoties, daudz mācāmies, meklējam kursus un iespējas pilnveidoties. Mums palīdz Olaines pašvaldība, Latvijas Investīciju attīstības aģentūra, Pierīgas partnerība un Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centrs, sniedzot iespēju apmeklēt seminārus, satikties ar pieredzējušiem uzņēmējiem un uzklausīt viņu izaugsmes stāstus. Iepriekš nemaz nezinājām, cik jaunajiem uzņēmējiem Latvijā ir daudz iespēju – ja vien meklē un esi aktīvs, vari iegūt gan iespēju izglītoties, gan arī finansējumu tālākai attīstībai.” Ilze piebilst: “Dažkārt kā ierobežojošas izjūtam Valsts ieņēmumu dienesta prasības, birokrātijas varu, bet citādi gan viss ir kārtībā. Iepriekš man likās, ka biznesu var uzsākt tikai tad, ja ir daudz naudas, bet mums naudas nebija vispār – sākām ar 100 eiro –, viss pārējais ir nācis no iegūtajiem kontaktiem, projektiem, konkursiem. Aktīvi sākām darboties pagājušā gada pirmajā Adventē, un tagad jau dažādos semināros mums ir iespēja sēdēt līdzās lielajiem uzņēmumiem.”
Veselīgi, bet ne pārspīlēti
“Mēs neesam ne veģetārietes, ne vegānes, bet ik pa laikam gribas notiesāt kaut ko vieglāku un veselīgāku,” iesāk Ilze. “”Smalkais muslis” ir lieliska alternatīva smagam ēdienam – tu jūties paēdis, bet ne pārēdies. Es neuzskatu, ka par veselīgo ir jāiespringst tik ļoti, lai kļūtu par vegānu – tas ir nedaudz pārspīlēti, bet uz pavasari gan cilvēkiem parasti gribas dzīvot veselīgāk. Abas ar Ievu reizē bijām stāvoklī ar saviem otrajiem bērniņiem, tad sazvanījāmies un sacentāmies, cik kura apēdusi ievārījuma maizes – tas man bija tāds gardums! Kā jau topošajām māmiņām, mums trūka enerģijas, gribējās kaut ko saldu, bet ideja par “Smalko musli” tolaik līdz mums vēl nebija nonākusi. Tagad “Smalkais muslis” ir lieliska alternatīva – veselīgs, šķiedrvielām un ogļhidrātiem bagāts ēdiens, un ievārījuma maizes vairs nav ne prātā.” “Es vienu brīdi uz trīs nedēļām pilnībā atteicos no cukura, lai gan agrāk biju liela saldummīle. Ēdu “Smalko musli”, kurā ir tikai dabiskie cukuri, un tas ir pietiekami salds, lai apmierinātu garšas kārpiņas. Tādējādi zaudēju divus kilogramus, lai gan iepriekš šķita, ka man nemaz nav ko zaudēt. Tagad saldumus ēdu reti, tāpat vairs neprasās eļļā cepti kartupeļi,” paskaidro Ieva. “Protams, mēs cenšamies domāt par veselīgo – mums ir bērni, tāpēc svarīgi, ko viņi ēd. Bērniem, protams, ļoti garšo saldumi, un mēs viņiem tos neliedzam, bet tieši tāpat viņi labprāt ēd arī “Smalko musli” un citus veselīgus produktus. Visam jābūt balansā,” tā par veselīgo ēšanu izsakās Ilze. Abas meitenes joprojām ir pilna laika mammas, tikai nu jau varam saukt viņas par biznesa mammām. Gan Ilzei, gan Ievai ģimene un bērni ir un vienmēr būs prioritāte, tāpēc nereti nākas strādāt arī vēlās nakts stundās.
Bizness no otra gala
Abas meitenes smejas, ka biznesu sākušas no otra gala un ne tā, kā parasti pasaulē pieņemts, varbūt tieši tādēļ viņām izdodas – viss tiek darīts ar vieglu roku un no sirds, īpaši nekoncentrējoties uz peļņu: “Parasti biznesa cilvēki sāk ar biznesa plānu, lai noteiktu peļņu, tad tiek veidota ražotne, tikai tad produkts. Mums viss bija otrādi, tāpēc daudzi saka, ka esam trakas. Mums pagaidām vēl nav svarīga peļņa – tikai tagad, kad izbūrāmies cauri grāmatvedībai, esam sapratušas, cik jāsaražo, lai iegūtu tādu un tādu peļņu – nu forši, ka mums tas sanāk, bet iepriekš peļņa nebija mūsu galvenais mērķis. Mums ir ļoti svarīgi kontaktēties ar klientiem, tādēļ braucam uz tirdziņiem, aicinām cilvēkus nogaršot mūsu produktu. Galvenais uzdevums – lai visi uzzina, kas ir “Smalkais muslis” un ar ko tas ir tik unikāls. Saprotams, ka ne visiem garšos, un tas arī nav svarīgākais, bet lai cilvēki atnāk un nogaršo. Latvieši mēdz būt nīgri, kad aicinām pie sava stenda, daudzi met ar roku, iet garām, galvu nodūruši. Mēs esam ļoti aktīvas tirgotājas, cenšamies piesaistīt katru apmeklētāju, un, kad tas izdodas, cilvēku sejas atplaukst smaidā, viņi labprāt iegādājas šo produktu ne tikai sev, bet arī kā dāvanu draugiem. Mums ir arī klienti, kuri ēd pat trīs “Smalkā mušļa” paciņas nedēļā. Pieprasījums ir pat lielāks nekā piedāvājums, tāpēc nākotnē noteikti gribēsim paplašināties. Jau tagad, pabeidzot jauno darbnīcu (iepriekš strādājām mājās, virtuvē, kur bērni nelika mieru), saprotam, ka drīz šeit būs par šauru. Mēnesī saražojam vidēji 400 pakas, bet ar to jau šobrīd ir par maz.”
Ilze ir pārliecināta, ka abas tikušas tik tālu tādēļ, ka Ievai ir liels gribasspēks un vēlme darboties: “Protams, man arī ļoti patīk tas, ko darām, bet es apzinos, ka tik tālu esam tikušas tieši Ievas dēļ. Man ir grūti tikt viņai līdzi.” Ieva papildina draudzeni: “Piemērs – gaidījām ciemos jūs, bet mūsu darbnīca vēl nebija gatava – jau kādu laiku nekas negāja uz priekšu, jo mūs neviens nesteidzina. Saņēmāmies, viena otru uzmundrinājām, un trīs dienu laikā ar Ilzes vīra palīdzību viss bija paveikts. Reizēm visa kā ir par daudz un gribas padoties, bet mēs viena otru sapurinām. Vēl lieliski palīdz iespēja piedalīties un iesniegt savu ideju dažādos konkursos, lai iegūtu līdzfinansējumu. Un, ja uzvari konkursā, tev ir jāstrādā – tā ir ļoti liela atbildība. Šie projekti mums dod enerģiju brīžos, kad nolaižas rokas. Kāds uzņēmējs mums reiz jautāja: “Kā jums nav bail uzņemties saistības? Tas nozīmē, ka jums vienmēr būs jāstrādā, jūs nedrīkstat šo visu pamest! Vieglāk taču ir paņemt kredītu, un, kad viss apnīk, mest visam mieru.” Toreiz biznesu salīdzinājām ar laulībām – ja uzņemies saistības, tad pildi tās, nepametot otru pie pirmajām grūtībām. Tieši šīs grūtības dara mūs labākus un stiprākus gan laulībā, gan biznesā.”
Ogu groziņu recepte:
150g sviesta istabas temperatūrā
200 g Smalkā mušļa
50g pūdercukura
1 ola
200g miltu
100 g upeņu
50 g rudzu rīvmaizes
200g maskarpones
100g baltās šokolādes
50g aveņu
Ar rokām kopā samīca sviestu, 150 g Smalko musli, cukuru un olu, tad pievieno miltus. Mīca, līdz izveidojas viendabīga masa un mīkla vairs nelīp pie rokām. Iegūto mīklu uz pusstundu liek ledusskapī. Atdzisušo masu pilda metāla groziņos, cep 180 grādos, līdz kļūst brūni. Sablendē upenes un atlikušos 50 g Smalkā mušļa, pievienojot nedaudz rudzu rīvmaizes. Masu liek groziņos. Tad gatavo krēmu, sablendējot maskarponi, balto šokolādi un avenes. Liek pa virsu upeņu masai, dekorē ar svaigām vai saldētām ogām.
Kas ir smalkais muslis?
• Muslis, kas atgādina miltus – tajā nav atsevišķu augļu vai riekstu, vai pārslu gabaliņu
• Piedāvājumā divi mušļu veidi – augļu (saldais muslis) un ogu (saldskābais muslis)
• Mušļu sastāvā – pilngraudu auzu pārslas, rozīnes, āboli, dateles, plūmes, aprikozes, čia sēklas, avenes, dzērvenes, amarants
• No “Smalkā mušļa” var gatavot kūkas, kēksus, makarūnus, cepumus un pat konfektes
