Pirmajam Latvijā operētajam pacientam pēc aknu transplantācijas jauns darbs, meita… 0
Ja valsts dotu zaļo gaismu aknu transplantācijas veikšanai, tā nebūtu pirmā tāda veida operācija Latvijā. Stradiņa slimnīcas speciālistu komanda ko tādu jau paveikuši gandrīz pirms pieciem gadiem – 2011. gada sākumā.
Normunds tagad ir pilnīgi vesels cilvēks, kopā ar sievu saimnieko pašu veikalā, tirgojot labāko gaļu Jelgavā, un abiem ir arī gadu un astoņus mēnešus veca meitiņa. Operācijas brīdī tikpat veca bija viņu vecākā atvasīte, kura tagad godam pilda lielās māsas pienākumus. Normunds kopā ar palīgu izremontējis arī ģimenes māju, turpat iekopts skaists dārzs…
Tā visa, iespējams, nebūtu, ja vien nerastos iespēja pilnīgi bez maksas veikt aknu transplantāciju tepat, Stradiņos. „Visas operācijas izmaksas un pēc tam nepieciešamos medikamentus, kas arī izmaksā ļoti daudz, man kompensēja slimnīca. Viņi gribēja parādīt, ka spēj veikt šādas operācijas, un iegūt valsts atbalstu. Diemžēl tas nav noticis, bet zinu, ka nevarētu atļauties pats apmaksāt ne operāciju, ne medikamentus pēc tam. Tad man būtu jāpārdod māja, un tāpat ar to vēl nepietiktu. Bet atstāt savu ģimeni bez mājām… to es nedarītu. Tad dzīvotu tāpat – kas notiktu, tas notiktu,” saka Normunds.
Arī viņam problēmas ar aknu sākās ne jau alkohola, narkotiku vai citas neveselīgas aizraušanās dēļ. Pie vainas ir diagnoze – sklerotizējošais holangīts jeb žults ceļu iekaisums. Tas nozīmē, aknā sašaurinās vai aizaug žultsvadi. Normundam žultsvados veidojās plaisas, organisms pats saviem spēkiem tās sadziedēja, taču radās atkal jaunas, tās aizauga, līdz žultsvadi kļuva necaurlaidīgi. Žults krājās aknā, un vienīgais risinājums bija šī orgāna transplantācija. Arī Normunds izjuta pamatīgu nogurumu, acu āboli kļuva dzelteni, taču vairāku mēnešu garumā vaina netika atrasta. Dzelte kļuva arvien lielāka, līdz vīrietis nokļuva Stradiņos. Sākotnēji Normundam veica žultsvadu operāciju, tajos ielika stentus, tad sekoja milzum daudz izmeklējumu un aknu transplantācijas operācija, kas noritēja vienpadsmit stundas. Par vairākām stundām ilgāk, nekā plānots, taču ārsti un pārējā mediķu komanda varēja atvieglojumā uzelpot, kad pēc pāris dienām Normundu jau varēja no intensīvās terapijas nodaļas pārvest uz parasto, ķirurģijas nodaļu.
Pēc tam sekoja trīs mēnešus ilgs gultas režīms un daudzo medikamentu lietošana, vēlāk vēl viena žultsvadu operācija, bet tagad Normunds lieto vairs tikai imūnsupresīvos medikamentus, lai pazeminātu organisma aizsargspējas un neatgrūstu svešo orgānu. Tas gan nenozīmē, ka viņš biežāk saaukstējas vai slimo ar ko citu, vienkārši tagad Normundam jābūt uzmanīgākam, izejot sabiedrībā – jāvairās no tiem, kas blakus klepo vai puņķojas. Citādi – nekādu ierobežojumu, un arī spēks esot, lai izvadātu meitas uz bērnudārzu, paveiktu visu nepieciešamo veikalā un vakaros vēl pieliktu roku mājas un dārza labiekārtošanā.
