Foto – Dainis Bušmanis un Līga Vasiļūna

Pirmais zaļais restorāns 
- pirmās grāmatas 0

Šodien Rīgā oficiāli atklāj Latvijā pirmo ekoloģiskā uztura restorānu “Green”, kur mūsu valstī audzētie un bioloģisko sertifikātu saņēmušie augu un dzīvnieku valsts produkti veido vismaz 80% no ēdienkartes piedāvājuma. Tātad tiek atbalstīti vietējie bioloģisko produktu ražotāji, kuriem nereti ir grūti pārdot izaudzēto.

Reklāma
Reklāma

 

TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos
Lasīt citas ziņas

Jaunā restorāna vadītāji – Mārtiņš Atvars un Andris Delle (pēc firmas.lv datiem, Uzņēmumu reģistrs par SIA “Food Service”, kam pieder restorāns “Green” un vēl vairāki ēdināšanas uzņēmumi, īpašniekiem uzrāda Alekseju Davidjanu un Jeļenu Novoženovu) – vērš uzmanību uz vēl citām atšķirībām. Tas ir plašais bērnu rotaļu laukums ar ekoloģiskajām rotaļlietām vienā no apmeklētāju zālēm, bērniem piedāvātā ēdienkarte un krāsns picas gatavošanai (šādas krāsnis ir vien nedaudzos Latvijas restorānos). Patlaban restorānā iespējams arī nopirkt ekoloģiskās rotaļlietas.

“Green” interneta mājas vietnē www.restoransgreen.lv varam pārliecināties, ka no bioloģiskajiem produktiem gatavotās uzkodas maksā Ls 3,20 – 4,80, zupu cena ir Ls 3 – 4,80, pastas maksā Ls 4,50 – 7,50, pamatēdieni Ls 4,90 – 12, bet piedevas Ls 1,50.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jaunā restorāna vadītāji teic, ka viņi ir ļoti ieinteresēti pirkt produktus no zemniekiem tieši, nevis no starpniekiem un uzpircējiem. Tas nozīmē arī ēdienu zemāku cenu.

Piemēram, Latvijā ļoti maz saimnieku ar bioloģiskajām metodēm audzē putnus. Aizputes novada zemnieku saimniecības “Kūdrāji” saimniece Ināra Jansone vakar atzina – iemesls ir neprognozējamais un nelielais pieprasījums pēc putnu un arī trušu gaļas. “Kūdrājiem” pašiem ir sertificēta kautuve, kurā kautos putnus var piegādāt pircējam. 


Laba sadarbība veidojas ar Skrundas novada zemnieku saimniecību “Valti”, kur saimnieko ar bioloģiskajām metodēm. Rihards Valtenbergs šonedēļ restorānam “Green” pārdeva pusi no bioloģiski sertificētā kautuvē kauta Šarolē šķirnes bullīša (aptuveni 180 kg kautsvarā). “Latvijā līdz šim restorānos un citās ēdināšanas vietās piedāvāja steikus no saldētas, galvenokārt Latīņ-
amerikas valstīs ražotas gaļas. Sadarbības sākšana ar “Green” ir kā pirmā bezdelīga liellopu gaļas audzētājiem,” tā “Valtu” īpašnieks. Viņš atklāj – kautuves par vienu kilogramu liellopu gaļas maksā, augstākais, Ls 1,97, bet zemniekam vajadzētu saņemt Ls 3,5 – 4. Savukārt restorāni saldēto importa gaļu pērk par ļoti augstu cenu – vismaz par vairākiem desmitiem latu kilogramā.

Reklāma
Reklāma

SIA “Sidrabjērs” restorānam piegādā bioloģisko jēra gaļu.

Citus pārtikas produktus “Green” piegādā ekoloģisko pārtikas produktu pārdevējs SIA “Dabas dobe”, kas tos pērk no zemniekiem.

 

Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas izplatīšanas uzraudzības nodaļas vadītāja Tatjana Marčenkova brīdina, ka restorāns “Green” patlaban nav iekļauts bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā (nav sertificēts), tāpēc tas, lai nemaldinātu patērētājus, nedrīkst saukt savu darbību vai produktus par ekoloģisku vai bioloģisku. M. Atvars teic, ka patlaban ir sākts garais bioloģisko produktu sertificēšanas ceļš. “Ir grūti saņemt sertifikātu, ja ES regula ir rakstīta lauksaimniecības produktu ražotājiem, nevis sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem,” tā uzņēmējs.

Latvijā patlaban sertificēts ir tikai viens šāds atklāta tipa ēdināšanas uzņēmums (nevis restorāns) – SIA “Ekovirtuve”, kas piedāvā tikai vienu ražoto bioproduktu – “BIO vegānu mandeļu cepumi”.

 

Viedoklis

Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Latvijā bioloģiskie lauksaimnieki galvenokārt audzē graudus, gaļas liellopus un ražo pienu. Gaļas liellopus – dzīvus bullēnus – galvenokārt eksportējam, bet piens aiziet kopējā “katlā” ar konvenciālajām metodēm ražoto pienu. Cūku audzēšana un dārzeņu ražošana notiek nelielā daudzumā. Problēma ir lielais attālums no Rīgas, kas lauksaimniekiem sarežģī un sadārdzina produktu piegādes. Pirmajam zaļajam restorānam esam gatavi palīdzēt ar sadarbības partneru atrašanu.”

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.